Bušvika kolektīvs, Bruklina, Ņujorka
Foto: Shutterstock
Īstiem māksliniekiem ne vienmēr obligāti nepieciešams audekls, otas un krāsas, lai radītu iespaidīgus, neprastus un pat savdabīgus mākslas darbus. Dažkārt pietiek ar izdomu, nejaušu sakritību un neatlaidību, lai jebkura vieta kļūtu par visas pasaules tūristu iecienītu galamērķi un fotogrāfiju fonu.

Šoreiz ''Tūrisma Gids'' virtuāli iepazīstina ar piecām sienām, kas politiskas pārliecības, nejaušības, dziļi personīgu vai citu iemeslu dēļ kļuvušas par sava veida mākslas darbiem, kas ik gadu pulcē neskaitāmi daudz viesu.

Bušvikas kolektīvs

Bušvikas kolektīvs ir apkaime Bruklinā, Ņujorkā, kas vienuviet pulcē pasaulslavenu ielu mākslinieku gleznojumus, stāstīts ''Your Brooklyn Guide''. Pirmais sienu gleznojums apkaimē parādījās 2011. gadā, kad Bušviku vietējais iedzīvotājs Džo Fokalora zaudēja abus vecākus un vēlējās atdzīvināt apkārtējo vidi. Tā apkaime kļuva par brīvdabas galeriju, kurā ikviens ir laipni aicināts apgleznot sienas, tādējādi izpaužot savas sāpīgās pieredzes un atmiņas.

Foto: Shutterstock
Ik gadu Bušvika apkaimē arī notiek plaša mēroga ballīte, uz kuru ierodas slaveni vietējie, nacionālie un starptautiskie mākslinieki, kuri apkaimes sienas izdaiļo no jauna. Vērienīgo sienu gleznojumu dēļ Bušvika kolektīvs kļuvis par vienu no iecienītākajām apskates vietām Ņujorkā.

Košļājamo gumiju siena

Foto: Shutterstock
Šķietami necilā alejā blakus Sietlas, ASV, slavenajam zivju tirgum ir paslēpies savdabīgs mākslas darbs – košļājamo gumiju siena. Tiek lēsts, ka pirmās košļājamās gumijas uz sienām parādījušās 1990. gados, kad vietējie mecenāti, gaidot rindā uz improvizācijas izrādi, savas izkošļātās košļenes pielipināja pie sienām, skaidrots ''Atlas Obscura''. Mūsdienās košļājamās gumijas klāj milzu ķieģeļu sienu no augšas līdz apakšai un pat vairākos slāņos, kā arī turpina izplesties.
Foto: Shutterstock
Daži par šo sienu nav labās domās un uzskata, ka tā ir atkritumu glorificēšana, bet, neraugoties uz to, ka tā patiesi nav visai sanitāra un kādam var šķist riebīga, tā ir ļoti iecienīts tūristu apskates objekts, kuri to arī labprāt papildina.
Foto: Shutterstock
2015. gadā trīs dienu garumā notika vērienīgi sienas attīrīšanas darbi, kuru laikā visas uz tās pielipinātās košļājamās gumijas tika nokasītas un likvidētas. Šādi tīrīšanas darbi notika pirmo reiz sienas pastāvēšanas 20 gados. Taču savdabīgā siena gan vietējiem, gan tūristiem bija tik mīļa, ka nākamajā nedēļas nogalē pēc tās notīrīšanas tās viesi apvienojās spēkiem un sāka atjaunot zudušo mākslas darbu, uz sienas lipinot savas košļājamās gumijas.

Džona Lenona siena

Foto: Shutterstock
Pēc tam, kad 1980. gada 8. decembrī tika nogalināts Džons Lenons, viņš kļuva par daudzu čehu jauniešu pacifistu varoni, stāstīts ''Lonely Planet''. Viņa ģīmetne tika uzzīmēta Prāgā, Čehijā, uz Francijas vēstniecībai pretī esošā skvēra sienas. Laika gaitā Lenona portrets papildināts ar politiskiem grafiti un grupas ''Bītli'' dziesmu tekstiem. Tiesa, vietējās autoritātes sākotnēji nebūt nebija mierā ar šādu vandālismu, tāpēc sienas gleznojumi neskaitāmas reizes tika pārkrāsoti. Taču siena tā arī nekad nepalika tīra uz ilgu laiku.
Foto: Shutterstock
Pēc 1989. gada laika apstākļu un neskaitāmi daudz reižu pārzīmēto grafiti ietekmē Džona Lenona portrets bija gandrīz pilnībā aizklāts, atstājot skatam vien mūziķa acis. No šī brīža siena kļuvusi par iecienītu tūristu galamērķi, kur katrs pieliek savu roku mākslas darba uzturēšanā. Šobrīd tā ir Maltas bruņinieku īpašums, un arī viņi sienu ir vairākkārt pārkrāsojuši, bet arī tas ne reizi nav apturējis tūristus un vietējos mākslas darbu atjaunot – uz sienas no jauna zīmējot Lenona portretus, rakstot ''Bītlu'' dziesmu tekstus vai paužot politiskos uzskatus. Saprotot, ka ir bezjēdzīgi turpināt sienu pārkrāsot, cīņai ar tās viesiem roku nu atmetuši arī tās patreizējie saimnieki.

Mīlestības siena Džuljetas namā

Foto: Shutterstock
Ik gadu Veronā, Itālijā, ierodas divi miljoni tūristu, lai apskatītu pilsētu, kas mūžīgi saistīta ar Romeo un Džuljetas neiespējamo mīlestību, vēstī ''Italy Magazine''. Pāri dodas un Džuljetas namu, lai skūpstītos, nofotografētos un uz pagalma sienām uzrakstītu savus vārdus, kas bieži vien apvilkti ar sirds formu. Citi arī atstāj zīmītes un vēstules, kuras pie sienas mēdz piestiprināt ar košļājamo gumiju, piespraudi vai pat plāksteri.

Apšaubāmās ''tradīcijas'' – savus vārdus un mīlas frāzes rakstīt uz mājas sienām ar nenomazgājamajiem marķieriem – pirmsākumi meklējami pirms daudziem gadiem. Un uzraksti ir tik daudz, ka vairs nav brīvas vietas, kur tos rakstīt, lai tie nepārklātos jau ar tur esošajiem. Pēc Džuljetas nama atjaunošanas tā viesiem atļauts parakstīties tikai uz paneļiem, kas novietoti pie nama ieejas. Šie paneļi tiek nomainīti divreiz gadā – februārī pirms Valentīna diena un septembrī Džuljetas dzimšanas dienā.

Foto: Shutterstock
Taču nama viesi ar to nav bijuši mierā, un Kapello ielas (Via Cappello) sienas nu ir kļuvušas par mīlnieku aprakstīšanas objektu tajās dienas stundās, kad Džuljetas nama pagalms ir slēgts, vai tad, kad ir par tumšu, lai ieraudzītu kādu brīvu vietu, kur parakstīties uz Džuljetas nama. Ar to, protams, nav mierā vietējie tirgoņi, kuru īpašumi šādā veidā tiek vandalizēti. Lai mazinātu mīlnieku nodarīto kaitējumu, pilsētas dome apsver iespēju iekasēt naudu par ieeju Džuljetas nama pagalmā.

Hosiera ieliņa

Foto: Shutterstock
Hosiera ieliņa atrodas Melburnas centrālajā biznesa rajonā, Austrālijā. Tā 1998. gadā tika atklāja kā Ielu mākslas galerija, un kopš tā laika tajā rīkoti vairāki vērienīgi pasākumi, kuru laikā, piedaloties vairāk nekā 100 ielu māksliniekiem, sienas pilnībā mainījušas savu veidolu, stāstīts ''The Age''. Iespaidīgās grafiti un citu ielas mākslas instalāciju kolekcijas dēļ šī ieliņa kļuvusi par iecienītu tūristu galamērķi, tostarp modes un kāzu fotogrāfiju uzņemšanai.
Foto: Shutterstock
2020. gada sākumā Ielas mākslas galerija piedzīvoja ''uzbrukumu'' – seši maskās tērpušies cilvēki ar krāsu ''bumbām'' iznīcināja vairākus sienu gleznojumus. Pilsētas mērs šo rīcību atzina par vandālismu, un tika veikta arī policijas izmeklēšana saistībā ar šādām nelikumīgām darbībām. Taču daudzi ielu mākslinieki, tostarp tie, kuru darbi šādā veidā tika iznīcināti, uzskatīja, ka tas nav vandālisms, bet gan šāda rīcība tikai atspoguļo ielu mākslas būtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!