Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle - 3
Foto: Kultūras ministrija
Latvijā ir piecas pareizticīgo katedrāles, un viena no tām ir Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle. Tā celta ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu, daļēji saglabājot iepriekšējās baznīcas pamatus un altāra daļu. Katedrāles zvanu tornī ir deviņi zvani, lielākais zvans sver 830 kilogramu. Skaistās celtnes sienas rotā grezni gleznojumi.

Katedrāle savu nosaukumu ieguva par godu Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Vilhelma sievai Annai Joanovnai Ketlerei, kura 1730. gadā kļuva par Krievijas imperatori Annu I. Tā kā Jelgavā jau bija Svētās Annas baznīca (luterāņu), pareizticīgo dievnamu iesvētījuši par godu svētajam taisnajam Simeonam Dievsaņēmējam un svētajai Pravietei Annai. Sākotnēji dievnams bija no koka, bet tas nojaukts, lai pēc F.B. Rastrelli projekta uzbūvētu mūra baznīcu, kura iesvētīta 1780. gadā.

19. gadsimta otrajā pusē strauji pieauga Jelgavas pareizticīgo draudzes locekļu skaits, un tobrīd esošā dievnama ēka izrādījās pārāk maza, lai uzņemtu visus ticīgos. Ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu pēc arhitekta N. Čagina projekta no 1890. līdz 1892. gadam tika izbūvēta lielāka un plašāka, šobrīd esošā katedrāles ēka, daļēji saglabājot iepriekšējās, pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta 1780. gadā pabeigtās baznīcas pamatus un altāra daļu.

EiropaLatvijaJelgavaZemgaleGalamērķi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit