Jelgavas pareizticīgo katedrāle, kuras iekštelpas rotā grezni sienu gleznojumi  (4)

Katedrāle savu nosaukumu ieguva par godu Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Vilhelma sievai Annai Joanovnai Ketlerei, kura 1730. gadā kļuva par Krievijas imperatori Annu I. Tā kā Jelgavā jau bija Svētās Annas baznīca (luterāņu), pareizticīgo dievnamu iesvētījuši par godu svētajam taisnajam Simeonam Dievsaņēmējam un svētajai Pravietei Annai. Sākotnēji dievnams bija no koka, bet tas nojaukts, lai pēc F.B. Rastrelli projekta uzbūvētu mūra baznīcu, kura iesvētīta 1780. gadā.

19. gadsimta otrajā pusē strauji pieauga Jelgavas pareizticīgo draudzes locekļu skaits, un tobrīd esošā dievnama ēka izrādījās pārāk maza, lai uzņemtu visus ticīgos. Ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu pēc arhitekta N. Čagina projekta no 1890. līdz 1892. gadam tika izbūvēta lielāka un plašāka, šobrīd esošā katedrāles ēka, daļēji saglabājot iepriekšējās, pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta 1780. gadā pabeigtās baznīcas pamatus un altāra daļu.

Jelgavas katedrāles ēka ir celta krievu stilā, apvienojot to ar eklektikas stila formām. Ēkas arhitektoniskajā veidolā ir vērojamas arī art nouveau iezīmes. Lielais ķiverveida kupols veido celtnes centrālā cilindra noslēgumu, centrālais cilindrs balstās uz vecā dievnama sienām, kuras ir pārbūvētas, piešķirot tām arku formu. Četros ēkas stūros atrodas pakāpienveida trompi (jeb nišvelves). Divi mazo kupolu pāri vainago sānu piebūves, kuras paplašina dievnama apjomu. No rietumu puses ir piebūvēts zvanu tornis, torņa noslēgumu veido teltsveida kupols; virs priekšnama slejas divi nelielu sīpolveida jumolu pāri. Plašs interjers paveras dievnama apmeklētājiem, kaut gan no ārpuses ēka pavisam nešķiet tik liela, un tā harmoniski iekļaujas apkārtējā pilsētas vidē.

Katedrāle smagi cieta Otrajā pasaules karā, un pēc tā beigām ēkas drupās tika ierīkota noliktava. Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai katedrāles atliekas daudzkārt bija paredzēts iznīcināt vai pārbūvēt, taču dažādu apstākļu sakritības dēļ tas nenotika. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā tika atdota pareizticīgo draudzei un uzsākta tās atjaunošana (1993–2003). Šobrīd katedrālē notiek regulāri dievkalpojumi, kā arī atrodas bibliotēka ar garīga satura literatūru.

Nu atjaunoti arī katedrāles greznie iekštelpu gleznojumi. Tie atjaunoti saskaņā ar Jakova Kļosova izstrādāto skiču projektu, izmantojot 1983. gada fotofiksācijas attēlus, kā arī paraugus no līdzīgiem sienu gleznojumiem citās pareizticīgo baznīcās. Lūk, ieskats katedrāles iekštelpās pēc sienu gleznojumu atjaunošanas:

Katedrāle atrodas Jelgavā, Raiņa ielā 5, un jebkurā nedēļas dienā gaida apmeklētājus no pulksten 09:00 līdz 17:00. Ieeja ir bez maksas vai par ziedojumiem. Vairāk par katedrāli vari uzzināt mājaslapā www.pareizticiba.lv.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Kultūras ministrijas kampaņas ''Atrastā Latvija'' mājaslapas.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.