Taka ir aptuveni 3,5 kilometrus gara, un tā izveidota 2002. gadā, Gaujas Nacionālā parka administrācijai sadarbojoties ar Krimuldas pagasta padomi, Krimuldas evaņģēliski luterisko draudzi, vietējiem uzņēmējiem un skolu audzēkņiem, vēstīts Krimuldas novada mājaslapā. Lai nokļūtu uz takas, automašīna jānovieto Krimuldas baznīcas stāvvietā un jādodas pāri arkveida tiltiņam. Šķērsojot Runtiņupi pa pusloka tiltiņu un paejot garām Tējas namiņam, skatam paveras Kubeseles pilskalns, uz kura 1775. gadā uzcelta mācītājmāja. Pilskalna pakājē, Runtiņupītes krastā, iespējams nonākt pie uzkalniņa, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapa vietu, par ko vēsta piemiņas zīme. Netālu no piemiņas vietas var apskatīt Kubeseles jeb Runtiņalu, kas ir aizsargājams ģeoloģisks objekts un kuras garums ir 5–6 metri.
Ejot tālāk pa kreisi, cauri Gaujmalas mežiem un vairākkārt šķērsojot Runtiņupi, lokveida taka nonāk pie Saulstaru alas smilšakmens atsegumā. Tālāk skatam atklājas Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens, pie kura iztek avots. Netālu, skaistās Gaujas krastā, redzami Gaujas plostnieku darba liecinieki – betona enkurkluči. No piknika vietām pie Gaujas, ejot augšā pa nogāzi, taka turpinās mežā, kur starp kokiem var saskatīt senos baltu un lībiešu uzkalniņkapus, kā arī Gaujas kapsētu un visbeidzot Veco Baronu kapsētu. Iznākot no meža, labajā pusē skatam paveras skaista ainava ar stalto Krimuldas baznīcu, kas arī ir takas sākumpunkts, stāstīts ''Dodies.lv''.
Ja jau brīvdienu ceļš atvedis uz Krimuldu, šajā rakstā lūko, ko vēl šaipusē apskatīt, bet turpinājumā ieskats Kubeseles dabas un vēstures takas ainavās:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
