Pildsdrupas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, un tās atrodas blakus Ludzas Baznīckalnam ar tā apbūvi, kas ir Ludzas vecpilsētas kā pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, ap kuru veidojusies senā pilsēta.
Pēc Jirgena Helmsa hronikas ziņām pils uzcelta 1399. gadā, bet pirmo reizi rakstītajos avotos minēta 1433. gadā kā austrumu pierobežas cietoksnis. Ludzas pils izvietota pilskalnā un aizņem ap pusotru hektāru lielu teritoriju. Tās teritorijas iespaidīgie izmēri jau pavēsta, ka pils izmēros bijusi varena – trīsstāvīga mūra celtne ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Livonijas ordeņa maģistrs Vannemars fon Bruggenoje pili cēlis no pelēkajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem un rotājis melniem glazētiem ķieģeļiem. Kompleksu veido divas daļas – galvenā pils un priekšpils. Priekšpilij ir neregulāra trīsstūra forma. Galvenā pils, kurai ir taisnstūra forma un liels kvadrātisks tornis ziemeļu pusē, atradusies priekšpils ziemeļrietumu daļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
