Ludzas viduslaiku pilsdrupas, no kurām paveras skaistākā pilsētas panorāma  (2)

Pildsdrupas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, un tās atrodas blakus Ludzas Baznīckalnam ar tā apbūvi, kas ir Ludzas vecpilsētas kā pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, ap kuru veidojusies senā pilsēta.

Pēc Jirgena Helmsa hronikas ziņām pils uzcelta 1399. gadā, bet pirmo reizi rakstītajos avotos minēta 1433. gadā kā austrumu pierobežas cietoksnis. Ludzas pils izvietota pilskalnā un aizņem ap pusotru hektāru lielu teritoriju. Tās teritorijas iespaidīgie izmēri jau pavēsta, ka pils izmēros bijusi varena – trīsstāvīga mūra celtne ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Livonijas ordeņa maģistrs Vannemars fon Bruggenoje pili cēlis no pelēkajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem un rotājis melniem glazētiem ķieģeļiem. Kompleksu veido divas daļas – galvenā pils un priekšpils. Priekšpilij ir neregulāra trīsstūra forma. Galvenā pils, kurai ir taisnstūra forma un liels kvadrātisks tornis ziemeļu pusē, atradusies priekšpils ziemeļrietumu daļā.

Iekarot pili centušies Krievijas cars Ivans Bargais, Polijas karalis Stefans Batorijs, Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs. Lai arī pils mūri saglabājušies fragmentāri, tomēr joprojām pils ansamblis pārsteidz ar savu varenību un ir labi redzams no tāliem skatu punktiem. Pilsdrupas ir iemīļota pilsētnieku un viesu atpūtas vieta, no kuras paveras skaistākā pilsētas panorāma. Tāpat pilsdrupas apmeklēt vilina ar seno pili, tās ķēniņu un noburto princesi saistītās skaistās leģendas. Pilsdrupas kļuvušas arī par ikgadējā pasākuma – Lielā Latgaļu tirgus – rīkošanas vietu.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Ludzas novada tūrisma informācijas centra un Kultūras ministrijas kampaņas ''Atrastā Latvija'' mājaslapas.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.