Pirmo reizi vēsturē apmeklētāju apskatei atvērti Romas Kolizeja pazemes līmeņi  (1)

Kolizeju uzbūvēja Romas imperators Vespasiāns – būvniecības darbi sākās 72. gadā pirms mūsu ēras un beidzās astoņus gadus vēlāk. Imperatora dēls Tituss Kolizeju atklāja ar 100 dienu garām svinībām, kurās ietilpa izrādes, dzīvnieku upurēšana un gladiatoru cīņas. Ziedu laikos amfiteātris varēja uzņemt no 50 līdz 70 tūkstošiem skatītāju. Savukārt pēc Romas impērijas krišanas to izmantoja kā mājokli un materiālu avotu citiem celtniecības darbiem visā pilsētā. Mūsdienās tas ir viens no slavenākajiem apskates objektiem pasaulē, kas pirms pandēmijas ik gadu pulcēja piecus miljonus apmeklētāju. Un turpmāk tā apmeklētāji varēs staigāt pa Kolizeja pazemes līmeņu ejām pa koka platformu un apbrīnot to gaiteņus un arkas, kas savienoja pazemes kambarus, kuros pirms cīņām uzkavējās gladiatori un dzīvnieki.

Kolizeja restaurācijas darbu atklāšanas ceremonijā Kolizeja arheoloģiskā parka direktore Alfonsina Russo norādīja, ka pazemes līmeņu atvēršana apskatei ļaus mums labāk saprast, kā agrāk darbojās Kolizejs. ''Šī restaurācija ir absolūti svarīga arheoloģiskajiem pētījumiem, jo tā ļauj mums rekonstruēt Kolizeja vēsturi,'' Russi sacījusi ''CNN''. ''Šīs bija skatuves aizkulises tam, kas norisinājās arēnā. Tā ir vieta visiem sagatavošanās darbiem, kā arī tā laika tehnoloģijām – ar virkni liftu viņi rekvizītus, gladiatorus un dzīvniekus nogādāja cīņu arēnā.''

Restaurācijas projekts sākās 2011. gadā, un tas veikts trīs lielos posmos, sākot ar vērienīgu vēstures pieminekļa fasādes tīrīšanu un beidzot ar pāreju uz pazemes teritorijām. Jānorāda, ka neliela pazemes kambaru daļa jau 2016. gadā tika atvērta apmeklētāju apskatei, bet galvenie hipogejas atjaunošanas darbi tika uzsākti 2018. gadā, taču tos aizkavēja pandēmija.

Atjaunošanas darbos tika iesaistīti arheologi, restauratori, inženieri un arhitekti, kas iecerētā rezultāta sasniegšanai izmantoja fotogrāfiskas aptaujas, virsmas kartēšanu un lēnu un rūpīgu darbu, mazgājot nost gadsimtiem ilgi krājušos netīrumus, nogulsnes un mikroorganismus, piemēram, aļģes un ķērpjus. Dažviet pat bijis nepieciešams atbrīvoties no iepriekšējo restaurāciju pēdām, kas laika gaitā sabojājušās, un aizstāt tās ar jaunu un autentisku materiālu. Tāpat restauratori uzstādījuši sistēmu, lai samazinātu ūdens ieplūšanu akmens konstrukcijās, kas ir viens no Kolizeja sabrukšanas cēloņiem.

Jānorāda, ka šie nav beidzamie atjaunošanas darbi Kolizejā. Itālijas Kultūras ministrija šī gada maijā arī paziņoja par plāniem virs pazemes līmeņiem uzbūvēt koka arēnu, tādējādi sniedzot vēl skaidrāku priekšstatu par to, kā agrāk izskatījies šis vērienīgais vēstures piemineklis. Plānots, ka jaunajā arēnā arī tiks rīkoti koncerti un cita veida kultūras pasākumi.