Engures Saieta nams, kur kādreiz atradās Krišjāņa Valdemāra dibinātā jūrskola

Engures Saieta nams atrodas Krišjāņa Valdemāra dibinātās jūrskolas ēkā un kļuvis par iecienītu tikšanās vietu engurniekiem un viesiem. Tajā ir pieejama vēsturiskā ekspozīcija par Engures jūrskolu un pagasta vēsturi, izstāžu zāle un telpas pasākumiem.

Teritorijā pie Engures Saieta nama sācies Engures uzplaukums, kas saistās ar Hercoga Jēkaba valdīšanas laiku Latvijā. Šajā apkārtnē Vecupes (Engurupītes) krastos ir bijusi viena no hercoga dzelzs manufaktūrām.

Par ēku vēsturi liecības atrodamas sākot no 1731. gada, kad Engures mācītājmuižai šeit ir bijis muižas stallis, jo muiža atradās netālu no baznīcas. Pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas, uzsākot piekrastē attīstīt izglītības iestādes jūrniecībai, ēka tika pielāgota jūrskolas vajadzībām. Engures jūrskola dibināta 1875. gadā. Mācīties uz Engures jūrskolu brauca no visas Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Par pasniedzējiem strādāja izcili kapteiņi un tāljūras braucēji, kuri savas zināšanas nodeva tālāk. Vēlāk skolai tika izbūvēts pat observatorijas tornis. Jūrskola pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam.

Saieta nama parks piedzīvojis pārmaiņas: veikti tā labiekārtošanas darbi, izveidota neliela koka lapene – vieta brīvdabas pasākumiem, gājēju celiņi, pieejama ugunskura vieta, izvietoti soliņi. Izveidots vides objekts – zvaigžņu kompass ar atzīmētām pasaules ostām, uz kurām jūrnieki kuģojuši no Engures ostas.

Parku iespējams apskatīt jebkurā diennakts stundā, bet Saieta namu, kurā iekārtota ekspozīcija un tūrisma informācijas punkts, no iekšpuses iespējams apskatīt tā darba laikā (pirmdien – ceturtdien no pulksten 9 līdz 17, bet piektdienās no pulksten 9 līdz 15). Ieeja namā ir bez maksas.

Par citām apskates vietām Engurē lasi šajā rakstā, bet turpinājumā neliels ieskats Engures Saieta nama parka pārvērtībās:

Raksta tapšanā izmantota informācija no Kultūras ministrijas kampaņas ''Atrastā Latvija'' mājaslapas.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.