Foto: DELFI
Vēsture par okupāciju caur virtuālās realitātes brillēm, brauciens zirgu pajūgā gar senajām igauņu koka guļbūvēm un latviski runājoši e-gidi – portāls "Delfi" pēc vairāku dienu "Visit Estonia" organizētās tūres piedāvā ieskatu, kādi muzeji aplūkojami tepat, ziemeļu kaimiņos – Igaunijā.

Vien 20 minūšu braucienā no Tallinas centra šķietami laukos ir apskatāms Igaunijas Brīvdabas muzejs, kas sākotnēji līdzinās Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Tomēr Igaunijas versija piedāvā ieskatu ne vien tajā, kā cilvēki saimniekoja senos laikos, bet arī nonākt pie ne tik sena vēstures atskata – sadzīves ainām Padomju Savienībā.

Muzejs parāda plašu laika periodu – sākot no pūra lādēm, braucieniem zirga pajūgā un koka guļbūvēm, līdz pat dzīvokļiem, kuros saglabājušies 70., 80. un 90. gadi. Kā stāsta gide, muzejs uzticas cilvēkiem – lielākoties visu drīkst paņemt rokās, pataustīt, atvērt un izmēģināt. Padomju laiku telpas nevienu neatstāj vienaldzīgu – pieaugušajiem un šos laikus piedzīvojušajiem tās rada nostalģiskas atmiņas, bet bērniem – ceļojumu laika mašīnā vai asociācijas ar ciemošanos pie kādas tantes vai omītes, kurai ir tāda pati krūze vai paklājs kā muzejā.

Katras desmitgades dzīvoklim ir savs stāsts, savs "īpašnieks", kurš izveidojis dzīvokli pēc savām atmiņām. Šie stāsti klausāmi krievu un angļu valodās. Ekskursija mājā noslēdzas ar dzīvokli, kas veidots 2019. gadā, kurā ir platekrāna televizors un kur joprojām smaržo pēc remonta.

Okupācijas un brīvības muzejs 'Vabamu'


Foto: DELFI
Izklausās pēc vietas, kur aiz stikla ir laikmeta liecības par šausminošiem un seniem notikumiem, kurus grūti "sagremot" un kas norobežotas ar sarkanu striķīti ar uzrakstu "neaiztikt", kamēr gids svešvalodā stāsta, ko viņu valsts piedzīvojusi okupācijas gados. Tomēr šis muzejs pārsteidz ar pilnīgi pretējo – tā ir vieta, kur nākt ģimenēm, kur bērniem stāstīt par to, kas ir brīvība. Muzejā latviešus sagaida interaktīvais un latviski runājošais gids e-Rihards, kurš austiņās pastāsta, kas katrā telpā apskatāms. E-Rihards piedāvā gan bērniem piemērotus stāstus, gan arī pieaugušo versiju. Tāpat gids piemērojas apmeklētāja tempam – mainoties telpām, mainās arī stāsti.

Arī ''Vabamu'' muzejs piedāvā patausīt eksponātus, paskatīties acīs varoņiem un ieklausīties stāstos. Muzejā var uzvilkt virtuālās realitātes brilles un izvēlēties dizainu padomju laiku dzīvoklim vai klausīties kāda no uzrunāto igauņu versijām par to, kas ir brīvība. Piemēram, mācītājs Filips stāsta, ka ir divu veidu brīvības – viens cilvēks ir vējrādis, bet otrs – kompass. Īstā brīvība ir būt kompasam.

Kā bērni saprot, kas ir brīvība? Bērniem e-Rihards stāsta, ka brīvība ir iespēja uzzīmēt ūsas politiķim avīzē, un par to netiksi sodīts.

'Resnā Margarēta' un Igaunijas Jūras muzejs


Foto: DELFI
Mums, latviešiem, liekas, ka esam jūras lielvalsts, taču mūsu kaimiņiem tā šķiet vēl vairāk. "Resnā Margarēta" stāsta visu par jūras dzīvi – kuģiem, tirdzniecību, pirātiem, navigāciju viduslaikos, burukuģiem un tvaikoņiem. Svarīgākais, ko redzēt šeit un ko nemaz nav iespējams palaist garām, ir 2015. gadā atrastais 700 gadus vecais vraks. Tāpat muzejā ir latviskais elements – kādā no telpām var klausīties "Pie jūras dzīve mana" un dziedāt līdzi. "Resnās Margarētas" jumta stāvs paver skatu uz Tallinas jumtiem.

Jāpiemin, ka lielākā daļa, ja ne visi, apskatītie Tallinas muzeji ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču šis muzejs piedāvā iespēju telpās ērti nokļūt ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet arī aptaustīt kuģu modeļus neredzīgajiem, vai arī uztvert informāciju par kuģošanu igauņu vietējā zīmju valodā.

Hidroplānu osta jeb Igaunijas Jūras muzejs igauņiem ir kā vietējais Eifeļa tornis – tas obligāti jāredz. Tā vismaz stāsta vietējie iedzīvotāji, un par to pārliecinājās arī portāls "Delfi".

Ceļojumā pa burukuģiem un plašo jūras pasauli pavadīja atraktīva gide, kura zina, kurā brīdī cilvēkiem izbeidzas pacietība klausīties garas runas un kurā iederas kāds interesants fakts. Muzeja kulminācija, kas patiks visiem, kam nav klaustrofobijas, ir iespēja iekāpt pavisam īstā kara laika zemūdenē.

Igaunijas Vēstures muzejs Mārjamē pilī un Filmu muzejs


Foto: DELFI
Klasiskāku vērtību piekritējiem Tallina piedāvā Igaunijas Vēstures muzeju ar viszinošu gidu, kurš, cita starpā, pastāsta, kā latvieši, iedvesmojoties no Mulgi reģiona iedomīgajiem linu tirgotājiem, sāka izmantot vārdu "muļķi".

Vēstures muzejā ir laikmeta liecības no dažādiem laikiem. Gids iezīmē arī atšķirības, kādas pastāvējušas tik līdzīgajās Latvijas un Igaunijas vēstures ainās.

Tikmēr turpat netālu esošajā filmu muzejā apskatāms viss par kino no pašiem pirmsākumiem. Muzeja apmeklētāji ir aicināti iemēģināt savas aktiera dotības, piedaloties kādā no piedāvātajiem īsajiem videoklipiem, kurus pēc tam iespējams nosūtīt sev e-pastā.

Disnejlenda visiem jeb 'Proto'


Foto: DELFI
Šķiet, ka teju katra latviešu ģimene ir bijusi Tartu zinātnes centrā "AHHAA", taču Tallinā esošais "Proto" šķiet nepelnīti nezināms. Muzejā, kas ierīkots rūpnīcā, sagaida latviešu gids Guntars, kurš izstāsta, kas, kur un kā ir apskatāms un izmēģināms.

Virtuālās realitātes paraugstunda ir tas, kā visvienkāršāk raksturot pašu muzeju – dažādās telpās ierīkoti spēļu simulatori, kuru videografikas ir speciāli veidotas "Proto". Virtuāls lidojums gaisa balonā vai ar lidmašīnu ir divi no eksponātiem, kas ne vien piedāvā sajusties tālāk no šīs realitātes, bet arī stāsta par izgudrojumu vēsturi.

"Četras stundas kā minimums," ir laiks, kāds nepieciešams "Proto" izpētei, portālam "Delfi" stāsta gids, pieminot, ka parasti šim muzejam jāatvēl diena, īpaši, ģimenēm ar bērniem.

'Kumu' mākslas muzejs


Foto: DELFI
Mākslas cienītājiem Tallinā apskatāms visai jaunais "Kumu" mākslas muzejs. Tas ir ļoti liels un plašs, tādēļ tiem, kas vēlas mākslu baudīt nesteidzīgi, būs nepieciešams vairāk par stundu tās apskatei.

Tiem, kas bijuši Helsinku laikmetīgās mākslas muzejā "Kiasma", Tallinas "Kumu" šķitīs arhitektoniski līdzīgs, tomēr, kā stāsta muzeja gide, arhitekti abiem muzejiem bijuši citi.

Cita starpā varam lepoties, ka līdz šī gada septembrim "Kumu" ir apskatāma Jaņa Rozentāla izstāde "The Dance of Life". Muzeja pastāvīgās izstādes ļauj iegrimt gan klasiskās vērtībās, raugoties pārsimt gadu vecos darbos, gan veidot "instagrammīgas" bildes pie kāda no eksponātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!