Kā vēsta "Visit Preiļi" mājaslapa, muižu 17. gadsmitā uzcēlusi Korfu dzimta, bet citi uzskata, ka to 16. gadsimta 2. pusē cēluši Rēbinderi, bet Korfi to tikai paplašinājuši.
Vēlāk tā pārgājusi Reku īpašumā, bet Veisenholfu rokās esot, tā tikusi pie vienāda lieluma sānu piebūvēm un torņiem, par to parūpējies Polijas galma ierēdnis Mihals Veisenholfs. Vienā tornī atradās kapela, bet otrā muižas bibliotēka. Tāpat pils laukumā uzceltas divas vienstāva celtnes, kreisajā pusē esošā dēvēta par "orķestra māju", jo tur Veisenholfu laikā mitinājušies kapelas mūziķi. Labajā pusē esošā ēka bija "oficina", kur iekārtota virtuve un noliktava.
Muižu 1874. gadā pārdeva pārdeva poļu inženierim S. V. Kerbedzam, kurš tajā saimniekoja līdz Pirmā pasaules kara beigām. Lielāko daļu mūža viņš gan dzīvoja Polijā, tādēļ ēka stāvēja tukša. Kerbedza meita Jevgēnija bija pazīstama kā mecenāte un filantrope, viņa 20. gadsimta sākumā muižu atjaunoja un nodeva telpas mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai.
Tur bija iekārtotas mākslinieku darbnīcas, mūzikas saloni, kā arī sarūpēts viss izpriecām brīvā dabā – izjādēm un medībām. Senāk tur bija arī baseins ar strūklaku, bet plašās telpas piepildīja gleznas un skulptūras. No 1920. līdz 1979. gadam tur atradās pamatskola, vēlāk kolhozs to izmantoja kā noliktavu.
Muižu drīkst apskatīt tikai no ārpuses, jo tā ir avārijas stāvoklī, došanās iešā apdraud jūsu dzīvību!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
