Ventspils ir mana dzimtā pilsēta, un Būšnieku ezers vasarās vienmēr bijis iecienīts galamērķis gan veldzējošām peldēm, gan saulrietu baudīšanai kopā ar otro pusīti, draugiem vai ģimeni. Bet salīdzinoši nesen, 2018. gadā, ap ezeru izveidota arī pastaigu taka, kas pie ūdenstilpes visa gada garumā pulcē ne tikai ūdens prieku baudītājus, bet arī riteņbraucējus, skrējējus, vienkārši pastaigāties gribētājus un arī ornitologus.
Atceros, kā vēl pirms dabas takas izveides, šķiet, desmit gadu vecumā kopā ar draudzenes ģimeni no Ventspils dzelzceļa stacijas uz Būšnieku ezeru devāmies kājām. Tie ir aptuveni deviņi kilometri, kas bija īsts piedzīvojums. Dabas takas ierīkošana manī uzjundīja šīs atmiņas, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tās izstaigāšanu iekļāvu obligāti paveicamo darbu sarakstā. Un labi, ka tā, jo vasarīgā pastaiga noteikti palīdzēja atjaunot iekšējo mieru.
Dabas takas garums ir astoņi kilometri, tā ir apļveida un piemērota arī apmeklētājiem ratiņkrēslā un ar bērnu ratiem. Mēs taku salīdzinoši raitā solī pieveicām divās stundās, bet nesteidzīgai pastaigai ar pusdienu pārtraukumu un kādu peldi vari ieplānot līdz trim stundām. Lai arī taku vari sākt iet jebkurā tās vietā, ieteicamais sākuma punkts ir pie Būšnieku ezera laivu bāzes, jo no turienes varēsi sekot līdzi secīgam kilometru skaitītājam jeb noieto kilometru atzīmēm, kas norādītas uz koka plāksnēm, kas, savukārt, viscaur takai piestiprinātas pie kokiem.
Takas pirmajā kilometrā, ja gājienu sāc no laivu bāzes, atrodas 187 metrus gara gājēju laipa, kuras galā ierīkota skatu platforma putnu vērošanai – visus Būšnieka ezera teritorijā sastopamos putnus vari iepazīt informatīvajā stendā. Uz platformas vari arī piesēst, nedaudz atvilkt elpu, varbūt jau apēst pa kādai līdzpaņemtai sviestmaize vai vienkārši izbaudīt labo laiku.
Jānorāda, ka taku iespējams apvienot arī ar vieglu veselības treniņu, jo gandrīz visas tās garumā atrodami desmit vingrošanas stendi, kuros norādītie vingrinājumi ir izpildāmi visu vecuma grupu apmeklētājiem. Starp vingrojumiem un noietajiem kilometriem vari arī panašķēties ar mežā kupli augošajām mellenēm, bet, tuvojoties rudenim, gan jau pastaigas laikā varēsi arī ''nomedīt'' pa kādai sēnei. Kā arī, ja vēlies izbaudīt peldi ezerā, bet tevi nevilina Būšnieka galvenā peldvieta, zini – visas takas garumā ierīkotas vairākas peldvietas un piknika vietas, arī velo novietnes, kur varēsi atrast kādu nomaļāku un privātāku ūdens izpriecu vietiņu.
Būšnieku ezers ir lagūnu tipa ezers, kurš izveidojies starpkāpu ieplakā. Piegulošo kāpu grēdu atzīmes atrodas no 23,6 līdz 20,8 metriem virs jūras līmeņa. Ezera rietumu pusē atrodas Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā ''Natura 2000'' iekļautais dabas liegums "Būšnieku ezera krasts", kas ir izveidots 2004. gadā un aizņem 49 hektāru platību.
Vairāk par Būšnieku ezeru un tā teritoriju vari lasīt šajā rakstā.
Ja pastaigā dodies vasarā, noteikti atceries paņemt līdzi vismaz ūdeni, jo mute pavisam noteikti kādā takas posmā paliks sausa, kā arī siltajās dienās mūsu ķermenis ātrāk atūdeņojas. Tāpat pirms pamet māju neaizmirsti iesmērēties ar SPF krēmu, jo ezera ūdens pastiprināti pievelk saules starus, līdz ar to ir lielāka iespēja iegūt saules apdegumus. Un, protams, pēc pastaigas rūpīgi pārbaudi sevi (un arī savu pastaigas kompanjonu), lai pārliecinātos, vai nav piesūkusies kāda ērce. Lai izdevusies pastaiga!
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
