Ventspils ir mana dzimtā pilsēta, un Būšnieku ezers vasarās vienmēr bijis iecienīts galamērķis gan veldzējošām peldēm, gan saulrietu baudīšanai kopā ar otro pusīti, draugiem vai ģimeni. Bet salīdzinoši nesen, 2018. gadā, ap ezeru izveidota arī pastaigu taka, kas pie ūdenstilpes visa gada garumā pulcē ne tikai ūdens prieku baudītājus, bet arī riteņbraucējus, skrējējus, vienkārši pastaigāties gribētājus un arī ornitologus.
Atceros, kā vēl pirms dabas takas izveides, šķiet, desmit gadu vecumā kopā ar draudzenes ģimeni no Ventspils dzelzceļa stacijas uz Būšnieku ezeru devāmies kājām. Tie ir aptuveni deviņi kilometri, kas bija īsts piedzīvojums. Dabas takas ierīkošana manī uzjundīja šīs atmiņas, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tās izstaigāšanu iekļāvu obligāti paveicamo darbu sarakstā. Un labi, ka tā, jo vasarīgā pastaiga noteikti palīdzēja atjaunot iekšējo mieru.
Dabas takas garums ir astoņi kilometri, tā ir apļveida un piemērota arī apmeklētājiem ratiņkrēslā un ar bērnu ratiem. Mēs taku salīdzinoši raitā solī pieveicām divās stundās, bet nesteidzīgai pastaigai ar pusdienu pārtraukumu un kādu peldi vari ieplānot līdz trim stundām. Lai arī taku vari sākt iet jebkurā tās vietā, ieteicamais sākuma punkts ir pie Būšnieku ezera laivu bāzes, jo no turienes varēsi sekot līdzi secīgam kilometru skaitītājam jeb noieto kilometru atzīmēm, kas norādītas uz koka plāksnēm, kas, savukārt, viscaur takai piestiprinātas pie kokiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
