Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts un gan mums, latviešiem, gan ārvalstu tūristiem ir pazīstama un asociējas ar Kolkasragu – izteiksmīgāko zemesragu Latvijas piekrastē. Taču, apmeklējot Kolku, vērts apskatīt ne tikai ragu, bet arī paviesoties Lībiešu saieta namā.
Kolkasrags ir vieta, kur vērojama "divu jūru'' – atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča – viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl sešu kilometru garumā, un tā muguru jūra apskalo 0,5–3 metru dziļumā. Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.
Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi satopams tekstā (1040. gads), kas iekalts Mērvalas rūnu akmenī Zviedrijā. Kolka kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1387. gada dokumentā. Kolkasraga apzīmējums dokumentos līdz 19. gadsimta beigām bija Domesnes, bet vietējie iedzīvotāji ciemu sauca par Kolkasragu. 20. gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka, lībiski Kūolka. Šis apzīmējums nāk no somu un igauņu valodas: igauņu kolgas, kolk, somu kolkka – kakts, stūris, nostūris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
