Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts un gan mums, latviešiem, gan ārvalstu tūristiem ir pazīstama un asociējas ar Kolkasragu – izteiksmīgāko zemesragu Latvijas piekrastē. Taču, apmeklējot Kolku, vērts apskatīt ne tikai ragu, bet arī paviesoties Lībiešu saieta namā.
Kolkasrags ir vieta, kur vērojama "divu jūru'' – atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča – viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl sešu kilometru garumā, un tā muguru jūra apskalo 0,5–3 metru dziļumā. Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.
Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi satopams tekstā (1040. gads), kas iekalts Mērvalas rūnu akmenī Zviedrijā. Kolka kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1387. gada dokumentā. Kolkasraga apzīmējums dokumentos līdz 19. gadsimta beigām bija Domesnes, bet vietējie iedzīvotāji ciemu sauca par Kolkasragu. 20. gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka, lībiski Kūolka. Šis apzīmējums nāk no somu un igauņu valodas: igauņu kolgas, kolk, somu kolkka – kakts, stūris, nostūris.
Te ir vienreizēja iespēja vērot gan saullēktu, gan saulrietu jūrā vienuviet. Bet pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.
Pievēršoties Kolkas Lībiešu saieta namam, tā ir īpaša vieta Kurzemes jūrmalā, kur kopā darbojas pašvaldība un sabiedriskās organizācijas, lai iepazīstinātu iedzīvotājus un Kolkas viesus ar lībisko mantojumu. Šeit var gūt ieskatu Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā un piekrastes kultūrvēsturiskajā mantojumā. Nams veidots kā daudzfunkcionāls centrs, un tajā zem viena jumta apvienojas muzejiskas vērtības (izstādēs, ekspozīcijā), tūrisma informācijas centrs un neformālās izglītības/pašattīstības centrs. Sadarbībā ar vietējām nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem nams tiek piepildīts gan ar informatīvu, gan materiālu saturu, kas to padara par interesantu un neatkārtojamu apmeklējuma objektu.
Visu gadu ir iespēja gūt ieskatu Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā un piekrastes kultūrvēsturiskajā mantojumā. Var organizēt un apmeklēt kultūras pasākumus, seminārus, mācības, izstādes, kā arī saņemt tūrisma informāciju.
Ekskursijas ar gida stāstījumu iepriekš jāpiesaka. Objekts ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem. Vairāk informācijas meklē šeit.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Kultūras ministrijas kampaņas ''Atrastā Latvija'' un ''Visit Dundaga'' mājaslapām.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
