Dažkārt visa kā kļūst par daudz, un tā vien gribas izrauties no pilsētas drūzmas un steigas un doties tuvāk dabai. Ja negribas aprobežoties tikai ar kādu pastaigu svaigā gaisā, bet atelpas brīdi vēlies paildzināt, lieliska vieta, kur pārlaist nakti meža ielokā un neviena netraucēti, būs ''Mana daba'' namiņš netālu no Lubānas un pašā Aiviekstes upes krastā.
Namiņā saimnieko Ildze Markova kopā ar ģimeni – ikviens pielicis roku gan apkārtnes labiekārtošanā, gan naktsmītnes būvniecībā. Saimniece teica, ka pat zina, kur un cik daudz skrūvju namiņā ieskrūvētas. ''Visskaistākais, man šķiet, ir tas, ka paši visu esam radījuši, neviens cilvēks no malas mums nav palīdzējis. Viss darbs, laiks, finanses ir simtprocentīgs mans un manas ģimenes ieguldījums,'' stāsta Ildze.
"Mana daba" atrodas sešu kilometru attālumā no mazpilsētas Lubānas pašā Aiviekstes upes krastā. Kā izrādās, tā ir tuvākā nakšņošanas vieta nomaļākajam punktam Latvijā – Centrālā statistikas pārvalde 2011. gadā pēc māju koordinātām aprēķināja, ka Lubānas novada Klajotņu purvā atrodas punkts, kur septiņu kilometru rādiusā nav nevienas apdzīvotas mājas. Ildze zina stāstīt, ka Lubānas ezera apkārtnē arī atrastas vairākas akmens laikmeta apmetnes, kuras apstrādāja arī dzintaru. Viena no apmetnēm atradās dažu kilometru attālumā no "Mana dabas" namiņa. ''Šī vieta ir īpaša ar to, ka kādreiz tā bijusi viena no apdzīvotākajām vietām Latvijā (5–4. gadu tūkstoši p. m. ē.), bet šobrīd – neapdzīvotākā,'' teic saimniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
