Portāls "Māja&Dārzs" pērn vēstīja, ka mazpulcēni audzēja divu veidu pupiņas. Katram mazpulcēnam tika atvēlēti divi kilogrami ar krūmu pupām 'Borlotto Red Top' un kāršu pupām 'Phaseolus coccineus Spagna bianco' . Pagājušajā gadā projektā pērn piedalījās 31 mazpulcēns no 15 Latvijas mazpulkiem. Tie kopumā izaudzēja vismaz 320 kilogramus pupiņu, kas tika sapakotas 1500 paciņās. Taču šogad kārta pienākusi ķirbjiem!
Kā "Tavs Dārzs" informēja SIA "Ezerkauliņi Agro" mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Laura Kļaviņa, šogad mazpulcēni projekta ietvaros audzē divu šķirņu ķirbjus – 'Uchiki Kuri' un 'Orange summer'. Šogad projektā startē teju 100 mazpulcēni.
Projekta dalībnieku vidū ir arī Jelgavas novada Aizupes mazpulka "Ekopēdiņas" dalībnieces Elza un Dārta Poplugas. Māsas ķirbjus vagās iesēja 2. maijā. Daži ķirbji aug uz plēves, kas ir labs palīgs cīņā pret nezālēm, savukārt vēl viena daļa aug vienkārši vagās. Kā sarunā ar "Māja&Dārzs" atklāj Elza, abas ar māsu nedaudz paeksperimentējušas, iesējot sēklas podiņos. Tie aiznesti uz siltumnīcu, kur auguši līdz 3. jūnijam, bet jau tajā dienā ķirbji izstādīti uz lauka. "Pavērojām, kā labāk augs – no stādiem podiņos vai tos, kuru sēklas uzreiz sējām zemē," tā Elza. "Secinājām, ka labāk aug pa taisno sētie. Uz plēvē labāk aug 'Orange summer', tie arī pagaidām ir vislielākie. Savukārt podiņos auga 'Uchiki Kuri'."
Runājot par karsto vasaru un ķirbju laistīšanu, Elza un Dārta ķirbjus nelaistīja, jo laikapstākļi par to parūpējās viņu vietā. "Kad domājām, ka ķirbjus vajag aplaistīt, tad uznāca lietus," atklāj mazā ķirbju audzētāja. Ķirbju audzēšanā piedzīvotas arī ķibeles, jo dažas sēklas neizdīgušas, turklāt ķirbju stādiņus apsēduši kailgliemeži. Kā stāsta Elza, šeit ir kailgliemežu invāzija. Viņas tos ar rokām nolasa no augiem, bet pēc tam tos piebeidz ar sāli.
Vaicāta par to, kas šķita pats sarežģītākais ķirbju audzēšanā, Elza, nedaudz padomājot, saka - plēves ieklāšana! Tur talkā nākuši arī vecāki. Viņi ir arī meiteņu liels atbalsts, turklāt arī palīgi ķirbju audzēšanā. "Tētis, kad ķirbji vēl bija maziņi, palīdzēja izfrēzēt nezāles. Tagad lielākās nezāles viņš nopļauj ar trimmeri. Mums šeit pārsvarā aug balandas," atklāj Elza.
Kas vēl bez ķirbjiem aug viņu dārzā? Meitene stāsta, ka dārzā aug vēl cidonijas, vasaras avenes un rudens avenes (tās aug vairāk nekā hektāra lielā platībā), tomāti, gurķi un citi dārzeņi. Īpašs lepnums ir pašu audzētie bezsēklu ķirbji, kas ir ļoti brangi izauguši, kā arī arbūzi. "Šogad iesējām arbūzus, kuri izskatās kā kabači," stāsta Elza. Viņas māsa Dārta pērn mazpulkā rakstījusi projektu par arbūziem, kura laikā arī audzējusi arbūzus. Tie gan izauguši maziņi. Situācija šogad ir krietni labāka – šī gada raža ir lielāka.
Elzas un Dārtas izlolotie ķirbji jūlijā, kā arī citi dārza labumi:
Cik brangi un iespaidīgi izaugs ķirbji – to varēsim uzzināt jau rudenī. Kas zina, varbūt kāds no ķirbjiem izaugs tik liels, ka varēs startēt jau 16. Latvijas ķirbju čempionātā? Atgādinām, ka pērn ķirbju čempionātā uzvarēja 226,5 kilogramus smags milzenis, kura apkārtmērs sasniedzis 312x270 centimetru. Līdz šim brīdim gan nav pārspēts 2018. gada iespaidīgais ķirbis, kurš uzstādīja jaunu ķirbja rekordu Latvijā – tas bija Luīzes Neimanes izaudzētais ķirbis Kuldīgas novadā, kura svars bija 574 kilogrami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
