Muižas aizsākumi meklējami 15. gadsimta beigās, par tās celšanas laiku uzskata 1484. gadu. No muižas pirmsākumiem līdz 17. gadsimta beigām tā ir pildījusi nocietinājuma un aizsardzības būves funkcijas, bet no 17. gadsimta beigām līdz 19. un 20. gadsimtu mijai muižā norisinājās aktīva saimnieciskā darbība. 18. gadsimta beigās Šlokenbeka bija kļuvusi par vienu no saimnieciski attīstītākajām un ienesīgākajām muižām – tās degvīna brūzis bija lielākais Tukuma draudzē, muižai piederēja četri krogi. 19. gadsimta vidū spirta brūža jauda palielinājās piecas reizes, lielu daļu produkcijas eksportēja.
20. gadsimta sākumā muiža tika nacionalizēta un sadalīta jaunsaimniecībās. 20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad muiža ir cietusi visvairāk, jo tai nav bijis pienācīga saimnieka, kas rūpētos par muižas saglabāšanu. Šajā laikā bojā gājušas vairākas Šlokenbekas muižas saimnieciskās ēkas.
Laiku pēc Otrā pasaules kara var dēvēt par "ceļinieku" laiku muižā, jo tad muižas īpašnieki ir bijušas vairākas ar ceļu būves nozari saistītas iestādes un organizācijas. 2006. gadā muižu savā īpašumā pārņēma Smārdes pagasta padome, kas vēlāk iekļāvās Engures un šobrīd Tukuma novadā.
Muiža apskatei no ārpuses pieejama jebkurā laikā – 24 stundas katru dienu. Blakus muižai atrodas arī viesnīca un krodziņš, kurā gardi iestiprināties. Iespējams arī doties ekskursijā pa muižu – ekskursiju nepieciešams pieteikt iepriekš. Vairāk par Šlokenbekas piedāvātajām iespējām vari uzzināt šeit.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Kultūras ministrijas kampaņas ''Atrastā Latvija'' mājaslapas.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
