Sešas pasaules vietas, kuras apmeklēt, pirms tās paguvušas izzust  (5)

Šajā rakstā, iedvesmojoties no portāla ''Insider'', apkopojām sešas maģiskas pasaules vietas, kurām par nelaimi draud izzušana. Šādi arī atgādinām, ka neatkarīgi no tā, vai dodies ceļojumā uz kādu tālāku zemi vai apceļo Latviju, mēs visur esam viesi un pret jebkuru galamērķi mums jāizturas ar cieņu, lai to spētu saglabāt vēl daudzām paaudzēm pēc mums.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seišelu salas, salu republika Indijas okeāna rietumos, apvieno 115 salas ar bagātīgu tropisko veģetāciju, skaistām pludmalēm un daudzveidīgu jūras dzīvi, stāstīts ''TCS World Travel''. Piemēram, Putnu salā dzīvo vissmagākais savvaļā dzīvojošais bruņurupucis Esmeralda, kurš sver apmēram 304 kilogramus. Tāpat tiek lēsts, ka Mojenas salā esošo Svētās Annas jūras nacionālo parku ir apsēdis gars, kas sargā tur apglabātos dārgumus.

Nav šaubu, ka skaistās Seišelu salas ir iemīlējuši gan romantiska medusmēneša baudītāji, gan paradīzes meklētāji. Bet diemžēl salas palēnām izzūd pludmales erozijas dēļ, un rupjas aplēses liek domāt, ka nākamo 50 līdz 100 gadu laikā tām draud pilnīga izzušana.

Ja vēl neesi Venēcijā bijis, bet vēlies to apskatīt, arī tās apmeklējumu vēlams neatlikt uz pārāk ilgu laiku. Ik gadu pilsēta arvien vairāk slīkst, jo visapkārt esošā ūdens līmenis gadā pakāpjas par vienu līdz diviem milimetriem. Tāpat ik gadu Venēcijā novērojami milzu plūdi, kas nebūs nepalīdz pilsētas saglabāšanai. Kā arī pēdējo 50 gadu laikā Venēcijas iedzīvotāju skaits ir sarucis no 120 000 līdz 60 000, un daži eksperti uzskata, ka Venēcija varētu kļūt par spoku pilsētu līdz 2030. gadam, kad tur spietos tikai tūristi, nevis vietējie.

Maču Pikču radītāji Inki bija vieno no labākajiem mūrniekiem pasaulē. Viņu veidotās konstrukcijas bija tik labi uzbūvētas, ka starp būvniecībā izmantotajiem akmeņiem nav iespējams iestumt pat plānu naža asmeni. Tas, pateicoties izmantotajai būvniecības tehnikai ''ashlar'' – akmeņi tiek sagriezti tā, lai tie saderētu kopā bez javas.

Tā kā šis pasaules brīnums ik gadu pulcēja miljoniem tūristu, to ietekmē tas tika bojāts. Lai to mēģinātu saglabāt, UNESCO un Peru valdība 2014. gadā pieņēma lēmumu, ka Maču Pikču dienas laikā drīkst apmeklēt ne vairāk kā 2500 apmeklētāju. Daudzi uzskata, ka līdz ar dabiskajiem zemes nogruvumiem un eroziju iespaidīgā būve varētu sabrukt, ja vien netiks ieviesti stingrāki noteikumi tā apmeklēšanai.

Protams, Lielā Barjerrifa skaistuma un unikalitātes dēļ tas arī ir iecienīts tūristu galamērķis. Diemžēl mēs šo skaisto vietu zaudējam, un tas notiek strauji. 2016. gadā Lielais Barjerrifs savos izmēros jau bija sarucis uz pusi, ko sekmējis jūras temperatūras kāpums. Koraļļu izbalēšana, pateicoties skābju piesārņojumam ūdeņos, ir vēl viena problēma, kas liek zinātniekiem prognozēt, ka koraļļu rifi varētu pilnībā izzust līdz 2030. gadam.

Teorijas, kā senie ēģiptieši uzcēluši šīs piramīdas, ir vairākas, un nemitīgi parādās jaunas. Tomēr, lai arī kāda būtu patiesība, tās ir apbrīnas vērtas. Tiesa, to apmeklēšanu arī nevajadzētu atlikt pārāk ilgi, jo gan piramīdas, gan Lielā Sfinksa ir saskārušās ar piesārņojuma izraisītu eroziju. Gan pieaugošais gruntsūdens, gan notekūdeņu piesārņojums negatīvi ietekmē plāksnes, uz kurām brīnumainie objekti stāv, un pastāv bažas, ka piesārņojums galu galā varētu izraisīt pilnīgu vēsturisko pieminekļu sabrukšanu.

1987. gadā Ķīnas mūris iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Mūris 2007. gadā atzīts arī par vienu no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem. Diemžēl tūrisms, cilvēces attīstība un erozija ir novedusi pie tā, ka gandrīz divas trešdaļas no mūra jau ir bojātas vai iznīcinātas. Tiek lēsts, ka vēl lielu daļu sienu tuvāko 20 gadu laikā varētu iznīcināt smilšu vētras un erozija.