Foto: Mītiskās Raganu klintis un Vaidavas dabas taka Apē

Vaidavas upes kreisajā krastā ir izveidojušies astoņus līdz desmit metrus augsti, līdz pat 100 metrus gari smilšakmens atsegumi – Raganu klintis, kuru lejasdaļā upes straume izskalojusi nelielas nišas, teikts portālā ''Senvietas.lv''. Vārds klintīm dots tajos laikos, kad pie tām stāvēja raganas tēls. Apkārtnē ir daudz dīvainu dabas objektu: Vilkaču priede un Dvīņu priedes, Raganu slota, "raganu apļi", "raganu kauli" u. c. Raganu klintīm ir arī vietējas nozīmes pulcēšanās vieta. Jau 1924. gadā Edīte Kurce to kopā ar diviem no tās iztekošajiem avotiņiem ieskaitīja Latvijas kulta vietu sarakstā, un šim viedoklim vēlāk (1977. gadā) pievienojās Juris Tālivalds Urtāns.

Par Raganu klintīm vēsta arī dažādas teikas un nostāsti. Viena no tām stāsta, ka vecos laikos Ragankalnā un tā malā mājojušas daudz raganas. Opes (Apes muižas – red.) pusē stāvā klintī bijis viņu mājoklis labā dziļā klints alā. Tur neviens nedrīkstējis tuvoties, jo, kas tur tuvumā gājis, to tās bez žēlastības esot žņaugušas un apkārt vadājušas, un visādi mocījušas, un maldinājušas. Pat vientulīgos garām gājējus, ceļiniekus, braucējus tās mierā nelikušas. Apkārtējie iedzīvotāji, to nevarēdami izturēt, lūguši daudz apkārtējos mācītājus, lai nāktu un viņas no turienes izdzītu un tā šo apgabalu no viņām atpestītu. Daudz mācītāji arī nākuši un mēģinājuši viņas izdzīt, bet nevienam nav izdevies. Ik katram raganas savus grēkus atklājušas un priekšā izsaukušas, teikdamas: "kā varot grēcīgs cilvēks šīs izdzīt."

Reiz taču gadījies mācītājs, kurš savā mūžā tik reiz bija grēkojis, kādā tirgū, izsalcis būdams, bez atļaušanas kliņģeri paņemdams. Gan raganas viņam arī šo grēku piemetušas, bet, kad Dievs to jau sen bija piedevis, tad tas, Dieva vārdu piesaukdams un to vietu nosvētīdams, kur raganas sen bija mājojušas, padarīja, ka tām bijis projām no Ragankalna jāiet. Tās visas uz leju pa Vaidavu aizskrējušas, kā Vāraus bērni kliegdami savu vecu dzīvokli atstādamas. Tie drīz sakrituši. Pašas tās dzīvojot pa visu Vaidavu izkaisītas.

Klintis ir apskatāmas no tiltiņa uz dižvītolu un abiem Vaidavas krastiem, it īpaši no labā. Tā ir ļoti skaista un ainaviska vieta. Kā tur nokļūt? Apē tiešas norādes ar nosaukumu "Raganu klintis" nav, taču vajag sekot norādei "tūrisma objekti", kas parādās vairākos krustojumos. Pasta ielas malā tieši pie klintīm ir norāde ar nosaukumu "Raganu klintis". Ar kājām vai velo var piekļūt vietai no dižvītola puses pāri pļavai, kur ir iestaigāta taka un atrodamas pāris orientējošas norādes.

Arī fotogrāfs Gints Mucenieks paviesojies Raganu klintīs un tās iemūžinājis skaistos foto. Viņš stāsta, ka tās apskata vienmēr, kad ceļš ved uz Alūksni, kā arī labprāt uz tām dodas saulainās dienās, lai fotogrāfijas izdotos īpaši acij tīkamas. Lūk, ieskats Ginta pastaigā gar Raganu klintīm.

Jāpiebilst, ka aiz Raganu klintīm arī turpinās Vaidavas dabas taka, kas vijas gar Vaidavas upi un tās gleznainajiem krastiem. Tā izveidota 2014. gadā, stāstīts Apes novada mājaslapā. Takas kopgarums ir 1,5 kilometri, un tās iziešanai nepieciešama apmēram vienas stunda.

Gar Vaidavas upi izvietotie stendi ceļotāju iepazīstinās ar Vaidavas ielejas dabu un kultūrvēsturi, kā arī laivošanas iespējām Vaidavā. Galvenie apskates objekti koncentrēti takas sākuma posmā: jau pieminētās Raganu klintis, Raganiņu (Veselības) un Acu avots. Iekārtotas atpūtas-piknika vietas, nojume, šūpoles, tualete.

Mierīgas pastaigas cienītājiem ieteicams aizstaigāt arī tālāk uz augšu gar Vaidavas krastu, apmetot loku apkārt Pilsētas kapiem līdz pat peldvietai, bet atceļā apskatot piemiņas vietu Latvijas brīvības cīnītājiem, balto krustu vācu karavīru vietā, kā arī vējaslotu priedes vainagā. Pie vidusskolas apskatāmas Dvīņu priedes ar zaru tiltu, Vilkaču priede un piemineklis matemātiķim Aivaram Liepam.

Fotogrāfs Gints Mucenieks Raganu klinšu apmeklējumu arī apvienojis ar Vaidavas dabas takas apskati. Kā tur izskatās? Te neliels ieskats.