Foto: Dundagas pils, kur mājo Zaļā jumprava

Rīgas domkapituls Dundagas pili sāka būvēt 13. gadsimta vidū, 1434. gadā to nopirka Kurzemes bīskaps, bet no 16. līdz 20. gadsimtam tā piederēja muižnieku Maidelu un Ostenu-Zakenu dzimtām, stāstīts ''Visit Dundaga'' mājaslapā. Pils divas reizes nodegusi un vairrākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi pēc nodedzināšanas 1905. gadā. Ar pili saistās daudz teiku, no kurām pazīstamākā ir par Zaļo jumpravu. Teiku vari izlasīt te.

Mūsdienās Dundagas pils ir vērienīgu svētku, kāzu, ekskursiju, vietējo gardumu degustāciju, ērtu un lētu naktsmītņu un vēl neizmantotu iespēju un atklājumu vieta. Pilī atrodas arī Mākslas un mūzikas skola. Vienā no ekspozīciju telpām apskatāma pils agrāko īpašnieku galerija, kā arī neliela izstāde ar fotoattēliem un zīmējumiem par dažādiem pils būvniecības posmiem.

Pils pirmajā stāvā 2008. gadā atklāta pastāvīgā ekspozīcija ''Krokodilu ligzda'' – par populāro novadnieku, kādreizējo krokodilu mednieku un opālu racēju Austrālijā Arvīdu Blūmentālu (1925–2006), filmas ''Krokodils Dandijs'' prototipu, kas pasaulē vairāk zināms kā ''Crocodile Harry''. Piedevām turpat vari satikties ar gandrīz īstiem krokodiliem.

Sadarbībā ar Latvijas Medaļu mākslas klubu pilī izstādīta vienīgā pastāvīgā medaļu ekspozīcija Latvijā. Medaļu mākslinieku kolekciju pastāvīgā ekspozīcija Dundagas pils velvju zālēs izveidota 2008. gadā. Ekspozīcijā skatāmi Jāņa Strupuļa, Jāņa Mikāna, Vijas Mikānes (1937–2004), Antras Urtānes, Ineses Nātriņas, kā arī citu mākslinieku autoru darbi un ārzemju mākslinieku dāvinājumi autoriem.

Dundagas pilī ir iespējams arī pārnakšņot. Tiek piedāvātas astoņas istabas, kurās nakti var pārlaist 28 cilvēki, iespējamas arī papildvietas. Ja pili vēlies apskatīt no iekšienes, tas iespējams tikai ar gidu vai pavadoni, un ekskursija jāpiesaka Dundagas novada tūrisma informācijas centrā. Ekskursija pilī pieaugušajiem maksā 3 eiro, bet skolēniem, invalīdiem – 0,85 eiro. Savlaicīgi piesakoties, iespējams arī degustēt sklandraušus un pūteli.

Nesen Dundagas pili apmeklējusi arī Elita Skrupska, kas vēsturisko būvi iemūžinājusi skaistās fotogrāfijās, ar kurām padalījusies arī ar ''Tūrisma Gids'' lasītājiem.

Ja esi nolēmis klātienē apskatīt Dundagas pili, pavisam noteikti vērts apskatīt tās apkārti. Ko tur vari redzēt?

Oļega Skaraiņa betona skulptūra veidota 1995. gadā un ir piemiņas zīme, kas veltīta Dundagas stiprajiem vīriem un kas ir atgādinājums par bijušā dundadznieka Arvīda Blūmentāla – lielā dēkaiņa un krokodilu mednieka – piedzīvojumiem tālajā Austrālijā. Divu tonnu smagā krokodila skulptūra ir Latvijas goda konsula Čikāgā Norberta Klaucēna dāvinājums Dundagai.

Parka sākums attiecināms uz 17. gadsimtu, kad muižas īpašnieki bija fon der Osteni-Zakeni (von der Osten-Sacken). Parka Z daļa bijusi veidota kā regulāru cirptu liepu aleju sistēma, bet D daļa ir brīva plānojuma, ar skatu perspektīvām uz plašām laucēm, lieliem ozoliem, koku grupām un audzēm. Daudz ozolu, ošu, liepu, melnalkšņu. Kopējā parka platība ir 21,7 hektāri. Parkā sastopami 48 sugu koki, vairāki dižozoli. Muižas laikā parks tika saukts par ''briežu dārzu'', jo tur saveduši briežus, kurus audzējuši un medījuši. Valsts aizsardzībā Dundagas parks atrodas kopš 1957. gada.

Parkā aug ''Naudas ozols'' – mākslinieks Hermanis Grīnbergs šo dižozolu attēloja uz 1919. gadā Latvijā izdotās 100 rubļu naudas zīmes.

Kalnadārzs ir saliņa Dzirnavezerā, kas kādreiz bijusi sena apmetnes vieta. Visapkārt salai stiepjas stādītu liepu aleja. 1981. gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta arheologi saliņas galā veica nelielus pārbaudes rakumus, kas liecināja, ka tur jau tālā senatne bijusi ierīkota nocietinājumu sistēma. Izrakumos tika atsegtas no akmeņiem un zemes veidotu vaļņu atliekas, kas pēc izmēriem un krāvuma rakstura atgādina dzelzs laikmeta pilskalnos sastopamos nocietinājumus, bet atrastās rotaslietas liecina, ka šī vieta bijusi apdzīvota arī pēc vācu iebrukuma 13. gadsimtā.

Tagadējo mūra baznīcu pabeidza celt 1766. gadā ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostena-Zakena (1726.–1794.) gādību. Līdz 20. gadsimta 20. gadu sākumam tā kalpoja abām draudzēm – vācu un latviešu. Tā bija daudz plašāka un gaišāka par abām iepriekšējām.

1897. gadā agrākā torņa vietā uzbūvē tagadējo slaido torni. Baznīcai kopš 1935. gada piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Baznīcā atrodas Jaņa Rozentāla altārglezna ''Lieldienu rīts'' un 1859. gadā latviešu zemnieka Anša Dinsberģa būvētās ērģeles. Baznīcā atrodas dārgas relikvijas – Bībele (1689. gada) un Kārļa Ulmaņa 1936. gadā dāvātā viesu grāmata ar viņa ierakstu.

Doktorāts Dundagā dibināts 1811. gadā. No tā arī radies upes ielejas nosaukums. Ja pati doktorāta ēka šodien vairs nav skatāma, tad Dakterlejā 1883. gadā iedibināta aptieka. Taču visspilgtāko akcentu Dakterlejai devis ārsts un valodnieks Juris Bārs, kurš te darbojies no 1844. līdz 1855. gadam. Blakus ārsta specialitātei viņš paguva veikt īstu apvērsumu latviešu valodniecībā, iesakot jaunu ortogrāfiju, kurā novērsti dubultlīdzskaņi un ''čupu burti'', garumzīmi ieteica lietot svītriņas veidā, kā arī veica citus valodas uzlabojumus. Šodien grūti iedomāties latviešu valodu bez Bāra veiktās reformas. Dakterlejā atrodas arī dundadznieku un viesu iecienīts veselības avotiņš.

Ūdenstornis celts 1800. gadā, un tā augstums ir 17,8 metri, bet apkārtmērs – 22,2 metri. Tā četri stāvi ir būvēti no akmens, bet piektais no koka (tam ir astoņi stūri). Mūra biezums ir aptuveni 90 centimetri. Durvis velvveidīgas, logi taisnstūra. Patreiz ūdenstornis savas funkcijas vairs nepilda.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.