Viļaka ir neliela pilsēta Latvijas pierobežā – tā atrodas vien astoņu kilometru attālumā no Krievijas robežas. Neraugoties ne uz pilsētas tālo atrašanās vietu, ne uz tās salīdzinoši mazajiem izmēriem, Viļakai ir bagāta vēsture, kuras liecības varam apskatīt arī mūsdienās. Un viena no pilsētas zīmīgākajām vietām ir Viļakas ezers un sala.
Jau izsenis Viļakas ezers un sala ir šķietami zināmākā vieta Viļakas apkārtnē, kura ietekmējusi Viļakas apkārtnes vēstures attīstību, stāstīts Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzē. 1293. gadā Viļakas ezera salā uzcēla nostiprinātu klosteri "Marienhaus", no kura šī vieta ieguva nosaukumu Marienauzena. 16. gadsimtā klosteris tika pārbūvēts par nocietinātu mūra pili. Ziemeļu kara laikā, 1710. gadā, tā tika nopostīta pilnībā, līdz mūsdienām no vēstures liecībām saglabājot vien nelielus drupu fragmentus. Viļakas pilsdrupas ir valsts nozīmes aizsargājamais piemineklis.
Šobrīd Viļakas ezera sala atdzimst par pievilcīgu dabas un kultūrvēstures tūrisma objektu Ziemeļlatgalē, jo uz 1,8 hektāru lielās salas 2019. gadā tika izveidota pastaigu taka 442 metru garumā. Taka ved apkārt salai, kur ir uzstādītas gan koka laipas ar atpūtas platformu, gan laivu piestātne un informatīvie stendi. 2020. gadā pastaigu taka pagarināta vēl par 350 metriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
