Šie laukakmens krāvumi veidojušies pirms apmēram desmit tūkstošiem gadu. Ledus ezers savā atkāpšanās ceļā atstāja kalvas – lielus, izteikti blīvus akmens krāvumus, kas Latvijā ir patiesi unikāls veidojums. Senās Litorīnas jūras senkrasta posmā no Kaltenes līdz Rojai, kas šobrīd ir ar mežu klāta teritorija, zemes virspusē atklājas akmeņu vaļņi.
Akmeņu krāvumu garums var sasniegt kilometru, pat simt metru platumu un vairāku metru augstumu. Piemēram, kādreiz šie krāvumi sniegušies līdz pat koku galotnēm – lielākā Kaltenes kalva ''Velna kalva'' sniegusies 20 metru augstumā virs jūras līmeņa, taču Padomju Savienības laikā tika gandrīz pilnībā iznīcināti, pārstrādājot akmeņus šķembās ceļu būves vajadzībām. Lai paglābtu Kaltenes kalvas – šos unikālos laukakmeņu sakopojumus – no iznīcības, ģeologi 1962. gadā panāca šīs teritorijas iekļaušanu aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Tagad ir palikusi vairs tikai kalvas apakšējā daļa, kuras augstums ir ap 1,5 –2,5 metriem, taču arī tā ir iespaidīga.