Burtnieku ordeņa pils celta 1305.–1366. gadam, pie kuras vēlāk izveidojās apdzīvota vieta un muiža, vēstīts Burtnieku novada mājaslapā. 17. gadsimtā Gustavs Ādolfs muižu dāvina Okenšternam, bet pēc muižu redukcijas tā kļūst par kroņa muižu. 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete to dāvina Rumjancevam, kurš 1806. gadā to pārdod Šrēderam par 484 120 rubļiem. Viņa dzimtas īpašumā tā paliek līdz 20. gadsimta sākumam, un pēdējais īpašnieks ir Vilhelms fon Šrēders (Wilhelm von Schröder). 17. gadsimtā celto kungu māju sagrāva Otrā pasaules kara laikā, un tās vietā padomju laikā uzcēla kantora un kultūras nama ēkas. Vislabāk saglabājusies kādreizējā klēts ar arkādi, kurai dārza pusē 1935. gadā uzbūvēta koka piebūve un terase.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
