Pārnakšņot šaursliežu bānīša depo, ieraudzīt aļņa mazuli plunčājamies upē, vērot gārņus medījam zivis, nodeldēt džinsa bikses un satikt mutīgus vietējos. Tas viss un vēl vairāk iespējams, iepazīstot ''Zaļos ceļus'', ko augusta sākumā kopā ar Vidzemes Tūrisma asociāciju darīju arī es. Ko redzējām un piedzīvojām? Par to raksta turpinājumā.
''Zaļie ceļi'' ir Latvijas-Krievijas pārrobežas teritorijā izveidots maršruts, kas ved pa kādreizējām dzelzceļa līnijām un pa kuru var nokļūt no Rīgas līdz pat Pleskavai Krievijā. Maršruts ir piemērots jebkuram nemotorizētam pārvietošanās līdzeklim – uz priekšu var tikt kājām, ar velosipēdu, zirga mugurā, suņu pajūgā vai slēpojot. ''Zaļo ceļu'' var izmantot gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības līmeņa. Maršruts Rīga-Pleskava sastāv no savienojošiem posmiem: Alūksne-Gulbene šaursliežu ''Bānīša'', ''Tour De LatEst'', 15., 160. un 162. velo maršrutiem. Tā kopgarums ir 450 kilometru.
Trīs dienu laikā mēs izbraukājām vien nelielu daļiņu ''Zaļo ceļu'' maršruta no Rīgas līdz Pleskavai, un lielāko daļu no ceļa veicām pārbraucienos ar auto (pa vidu arī nominām aptuveni 30 kilometrus ar velo). Taču ar šo nelielo ieskatu pietika, lai ceļš iespiestos atmiņā, apmeklētajās vietās gribētos paviesoties atkal un tuvākā vai tālākā nākotnē vismaz daļu no maršruta izbraukātu tikai ar velo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
