Balvu novadā, Viļakā, šovasar atvērta jauna tūrisma vieta ''Abrenes istabas'', kuru izveidojis senlietu kolekcionārs Dzintars Dvinskis. Šeit apskatāma senlietu un vēstures liecību ekspozīcija, kas aptver laika periodu no 1920. līdz 1960. gadam, kad Viļaka ietilpa Abrenes apriņķī.
"Abrenes istabas" atrodas namā ar daudzveidīgu, tostarp arī skaudru, vēsturi – pirmsākumos ēka atradusies senajā Marienhauzena tirgus laukumā, vēlāk tajā atradušies dzīvokļi un biroji, arī dažādi veikali. Savukārt Otrā pasaules kara laikā ēkā tika ierīkots pašaizsardzības štābs, gestapo un arī čeka. Kā stāsta senlietu kolekcionārs Dzintars Dvinskis, tieši pirmās vēstures liecības, kuras viņš par ēku atradis, pamudinājušas uz plašāku vēstures izpēti, kas jau vēlāk novedis pie Abrenes apriņķa izzināšanas.
Nelielai atkāpei atgādināsim par Abreni un tās likteni. No 1920. līdz 1944. gadam Abrene bija apdzīvota vieta Latvijā (no 1925. līdz 1938. gadam to sauca Jaunlatgale), kuras apriņķī (tas pastāvēja no 1938. līdz 1944. gadam) bija ietverti Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagasti. Taču 1944. gadā padomju valdība no Latvijas teritorijas atdalīja lielāko Abrenes apriņķa daļu un administratīvi to iekļāva Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas sastāvā, un līdz ar to Abrene tika pārdēvēta par Pitalovu. Formāli to Krievijai atdeva 1940. gadā izveidotā "Padomju Latvijas valdība".
Atgriežoties pie ''Abrenes istabām'', Dzintars ēkā izveidojis ekspozīciju, kas aptver laika periodu no 1920. līdz 1960. gadam, kad Viļaka ietilpa Jaunlatgales, tad Abrenes apriņķī, vēlāk bija Viļakas apriņķa un Abrenes rajona centrs. Ēkas pirmajā stāvā pie sienām izvietotas melnbaltas fotogrāfijas – lielākajā redzama pati ēka. Savukārt pamata ekspozīcija šobrīd atrodas otrajā stāvā, kas it kā sadalīta divās daļās.
Dzintars stāsta, ka apzināti ēku atstājis tādu, kāda tā saglabājusies, atjaunojot un mūsdienīgojot vien atsevišķās daļas. Šādā veidā lieliski izdevies saglabāt tā laika vēsmas. Uzkāpjot otrajā stāvā un ejot uz istabām, aiz sarkaniem aizkariem skatam paveras Josifa Staļina krūšutēls. Dziļāk telpā Dzintars ierīkojis, kā pats stāsta, sekretāres kabinetu, kur uz galda stāv rakstāmmašīna, galda lampa un melns tālruņa aparāts. Dzintars ikvienam viesim dod iespēju iejusties sekretāres ādā un ar tintes pildspalvu aicina parakstīties viesu grāmatā. Bet, paverot nākamās durvis, ienākam priekšnieka kabinetā, kura sienu rotā autentiska karte un vadoņu (Staļina un Ļeņina) foto.
Atgriežoties gaitenī un ieejot otrā ekspozīcijas telpā, ''Abrenes istabu'' viesi it kā nonāk tirgotavā, kur iespējams apskatīt dažnedažādus avīžu izrakstus, zābakus, mērtraukus, reklāmas, monētas, uzglabāšanas traukus un ļoti daudz ko citu. Dzintars arī izveidojis sava veida atrakciju, kur apmeklētājus lūdz iejusties tirgotāju ādā, vienā svaru kausā ieliekot atslēgas un lūdzot otrā salikt tik daudz atsvaru, lai abi kausi svērtu vienlīdzīgi. Pēc tam, protams, tirgotājam jāizrēķina, kāds ir atslēgu svars. Tāpat iespējams nosvērt dažādus citus priekšmetus.
Šī ir tikai pavisam neliela daļiņa no tā, ko iespējams redzēt un uzzināt ''Abrenes istabās'', jo līdz šim apkopotās vēstures liecības un eksponātus Dzintars krājis 20 gadu garumā. Viesojoties šeit, pavisam noteikti laiks paskries vēja spārniem, jo ēkas saimnieks gan lielus, gan mazus aizraus ar interesantiem stāstiem par katru ekspozīcijas priekšmetu, fotogrāfiju, dokumentu vai izrakstu no avīzes.
Vairāk par tūrisma vietas darba laiku, ekspozīcijām un citas aktualitātes vari uzzināt ''Abrenes istabu'' ''Facebook'' lapā.
Rakstā izmantota informācija no vietnēm ''Visit Viļaka'', ''Tēzaurs'' un ''Uzdevumi.lv''.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.