Jau kopš 15. gadsimta vidus Kaucmindes (Kauzmünde) īpašumus ordeņa mestri izlēņoja, reiz stāstījis ''Tūrisma Gids''. Tolaik to mēdza dēvēt par "Ibittenland". 17. gadsimtā Kaucminde pievienota Īslīcei, un līdz 18. gadsimta beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. Muiža piederējusi varenām baltvācu dzimtām – fon Šultēm, fon Šepingiem, un līdz 1920. gadam tā bija fon Pālena dzimtas īpašums. Tad nāca agrārā reforma, un arī šī, līdzīgi kā daudzas citas muižas, nonāca valsts īpašumā.
Muiža kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. Pēc tam laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa. Lielākā pils pārbūve notikusi no 1909. līdz 1912. gadam, kad pēc Leo Reinīra projekta pils ēkas apvienoja puslokā, uzbūvējot caurbrauktuves starp tām, teikts vēstures portālā "Zudusī Latvija". Pili ieskāva divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko izveidoja 1780. gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta vidum un aptver Kauces upītes gravu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
