Mūslaiku Popes, Ances un daļa Tārgales pagasta teritorija Ventspils novadā vēsturiski ir veidojusi savulaik baronu fon Bēru dzimtai piederošo, 58 080 hektārus plašo Popes muižas īpašumu, ''Tūrisma Gids'' pastāstīja biedrības ''Popes muiža'' valdes loceklis Roberts Grinbergs. Vēsturiskais muižas centrs bijis vietā ar sendienu nosaukumu ''Angermünd'', ko mūsdienās sauc par Rindu. Kopš 17. gadsimta Popes muižas centrs veidojies Popes kalnā, Baltijas ledus ezera sensalā, līdzās seno kuršu pilskalnam. Iespējams, tieši ainaviskā vieta, kura paceļas gandrīz 70 metru augstumā virs jūras līmeņa un pie kuras kājām klājas plašie muižas meži un saskatāma jūra, bija iemesls jauna muižas centra izveidei.
Muižas apbūve līdz mūsdienām saglabājusies ar 16 valsts nozīmes arhitektūras un 11 valsts nozīmes mākslas pieminekļiem, tā veidojot Latvijā lielāko muižas apbūvi ar valsts nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu. Popes muižas centrālajā kungu mājā saglabājusies unikāla interjera apdare ar dekoratīviem sienu paneļiem un rokoko stila krāsni. Popes muižai saudzīgi bijuši gan 1905. gada notikumi, kad tika nodedzināts muižas stallis, kuru ātri vien atjaunoja, gan arī Pirmais un Otrais pasaules karš, kas nesuši samērā nelielus zaudējumus. Līdz ar 1920. gada agrāro reformu Popes muiža nonāca valsts īpašumā, un kopš 1941. gada Popes muižas kungu mājā, kā arī pie tās piebūvētajā kalpu mājā un vāgūzī atrodas Popes pamatskola, bet turpat blakus, Ārsta un Pārvaldnieka mājā, dzīvesvietu atraduši skolēni un pedagogi, līdzās esošo muižas stalli un cūku kūti lietojot saimnieciskajām vajadzībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
