Ceļojuma stāsts: Alīnas un Jēkaba Nīlas kruīzs ar ēģiptiešu draugiem

Seko līdzi arī citiem viņu piedzīvojumiem blogā un "Instagram" kontā.

Kad mūsu Dubaijā dzīvojošie ēģiptiešu draugi piedāvāja pievienoties viņiem kruīzā pa Nīlu, nebija divu domu – jābrauc! Ne tikai tāpēc, ka šis ceļojuma maršruts tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem un iespaidīgākajiem pasaulē un labprāt dodamies ceļojumos ar mūsu draugiem, bet arī tāpēc, ka Ēģipte tomēr ir labi zināma kā vieta, kur noteikti vieglāka ceļošana ir ar arābu valodas zināšanām.

Kruīzus var rezervēt gan pats internetā, gan pie aģentiem Latvijā. Mums paveicās, jo visu rezervēšanas darbiņu šoreiz izdarīja mūsu ēģiptiešu draugi, taču – arī ne bez piedzīvojumiem! Burtiski dažas dienas pirms kruīza sākuma izrādījās, ka uz mūsu rezervētā kuģa bija ugunsgrēks un mums piedāvā atgriezt naudu! Protams, ar to neviens nebija mierā! Par laimi, ēģiptiešu draugs ne tikai sarunāja, ka mūs pārliek uz citu kuģi, bet pat to, ka kuģis būs labāks – braucām ar luksusa klases "Dahabiya Amirat", kas parasti maksā vismaz trīs reizes dārgāk, nekā mūsu rezervētais!

Nīlas kruīzā kuģim tomēr ir gana liela nozīme, jo uz tā nākas pavadīt pietiekami ilgu laiku, un ir vērts rezervēt arī labākas klases kuģi, galu galā, tas būs arī naktsmītne! Noteikti laicīgi jāizlasa, kas iekļauts, piemēram, ēdināšana un dzērieni, kā arī nokļūšana tempļos, ieejas maksas un gida pakalpojumi.

Vispopulārākais laiks šādiem kruīziem ir ziema – decembris, janvāris, februāris. Krūzi mēdz būt dažāda garuma, mūsējais bija četras naktis, bet pēc tam vēl divas naktis palikām Asuānā. Mūsu kruīza sākums bija Luksorā, uz kurieni no Kairas devāmies ar nakts vilcienu un atpakaļ ar vilcienu no Asuānas.

Jau pirmajā dienā deviņos no rīta esam Valdnieču ielejā. Jāizlemj, vai iesim arī uz Nefertari kapenēm, kas tiek uzskatītas par skaistākajām visā valdnieču ielejā. Maksa, lai tās apmeklētu, ir iespaidīga – aptuveni 78 eiro no cilvēka! Šķiet, šis ir dārgākais apskates objekts, kurā jebkad esam paviesojušies, un kapenes drīkst apskatīties vien 10 minūtes, tā kā maksājam gandrīz 8 eiro minūtē par viesošanos šajā vietā.

Kapenes ir iespaidīgas, taču tās ir grūti izbaudīt. Te sastopamies ar ēģiptiešu vēsturisko objektu uzraugu īpatnībām. Viņi rāda it kā interesantākās vietas zīmējumos un cenšas iepazīstināt ar objekta vēsturi (turklāt bieži vien sniedz pilnīgi pretēju informāciju, nekā atrodams oficiālajos avotos), un pēc tam tiek sagaidīts “baksheesh”. Dzeramnauda. Kukulītis. Arī tad, ja esi cītīgi atgaiņājies un teicis, ka negribi nekādu ekskursiju.

Vēlāk ar šo darbības formu sastopamies visur – pie tualetēm, tempļos, kur it kā no cita stūra var redzēt “īpaši labu skatu”, arī mēģinot iekļūt mūsu fotogrāfijās, lai pēc tam par to prasītu naudu.

Kad apskatāmies pārējās kapenes, kas pilnībā nobāl salīdzinājumā ar Nefertari kapenēm, dodamies atpakaļ uz mūsu busiņu. Pa ceļam uz ielas – bars ar tirgotājiem, kas izmanto katru iespēju, jo tūristu ir maz. Pavadot 10 dienas Ēģiptē, visi sarunas uzsākšanas mēģinājumi iekļaujas kādā no šīm grupām:
● “Hei, vai tā ir tava karaliene tev blakus?”
● “Tu izskaties pēc ēģiptieša!”
● “Privet, drug! Po ruski? Polska?” (Sveiks, draugs! Krieviski? Poliski?)
● Pavisam tieši: “Kā es varu tevi atbrīvot no tavas naudas?”
● Mūsu ēģiptiešu draugiem katrs satiktais tirgotājs arābu valodā sauc: “Hei, es tevi atceros no skolas laikiem!”

Mēs neiesaistāmies nekādās sarunās.

Tālāk piestājam pie Memnona kolosiem, celtiem ap 1350. gadu p.m.ē. Spēcīgas zemestrīces vairākas reizes tos ir postījušas, un pēc vienas no tām parādījusies plaisa. Tās dēļ kādreiz ap saullēktu no kolosiem bija dzirdama skaņa, kas radījusi pamatu mītam par dziedošo Memnonu, kam piemitušas orākula spējas. Tas, kurš dzirdēja šo skaņu, varēja paļauties uz lielu veiksmi.

Nākamā pietura ir Karnakas tempļu komplekss, kas Ēģiptē ir otra visbiežāk apmeklētā vieta pēc Gizas piramīdām. To sāka celt pirms aptuveni 4000 gadiem, un celtniecība turpinājusies 2000 gadus. Tempļa iespaidīgākā daļa ir 134 kolonnu “Hypostle” zāle, kur savulaik kolonnas bijušas krāsainas. Vēlāk te atgriežamies arī vakarā uz gaismas šovu. Tieši šajā templī mums parādās šaubas par mūsu gida profesionalitāti – viņš pilnā nopietnībā ņemas apgalvot, ka jau pirms 5000 gadiem faraoni ir pielūguši Allāhu.

Nākamais rīts mums sākas agri, jo paredzēts īpašs piedzīvojums – lidojums ar gaisa balonu, visi tajā dodamies pirmo reizi! Lidojuma laikā redzam iepriekšējā dienā apskatītos objektus no gaisa, un skati ir iespaidīgi.

Vērojam Nīlu, kas nudien ir apkārtnes dzīvības artērija. Zaļums ir tikai tai līdzās vai tur, kur ir nodrošināta apūdeņošana. Tālāk – pilnīgs sausums, akmeņi. Tur nolaižas citi baloni. Mūsu pilots turpina vien lidot tālāk, līdz esam virs zaļajiem cukurniedru laukiem, tad pasaka, ka ir pārāk slapjš, un beigās nosēdina balonu dīgstošu kviešu laukā. Kāpt ārā gan nedrīkst, jāgaida, kamēr atbrauks darbinieki. Pirmie gan atjāj bērni uz ēzeļiem, skraida apkārt balonam un, kā tikko izkāpjam, sāk ķerties pie drēbēm un kliedz pakaļ: “One pound, one pound!” (Vienu mārciņu, vienu mārciņu – angļu val.)

Nākamā apskates vieta ir Valdnieku ieleja. Gandrīz visas kapenes ir laika gaitā izlaupītas, taču Tutanhamona kapenes tika atrastas jau mūsdienās, tāpēc to saturs bijis īpaši vērtīgs zinātniekiem, lai izprastu tā laika paražas. Šobrīd 18 kapenes ir atvērtas tūristiem, bet par Tutanhamona kapenēm jāmaksā atsevišķi. Te mēs pieredzam nelielu saķeršanos ar gidu, jo sākumā vienojamies, ka apskatīsimies trīs kapenes, bet, kad mūsu ēģiptiešu draugi izvēlas apmeklēt arī Tutanhamona kapenes, gids saka, ka tad kopā tikai trīs, un turpina mūs steidzināt, atsaucoties uz to, ka kuģim jābrauc konkrētā laikā, slūžas būšot ciet, nūbiešu priekšnesums esot tieši mums sarunāts. Vēlāk izrādās, ka tas viss ir meli, viņš vienkārši grib ātrāk atpūsties uz kuģa.

Pēc tam dodamies uz Hatšepsutas templi, kas tapis par godu vislabāk zināmajai sievietei faraonei. Lai arī pirms un pēc viņas ir bijušas citas valdnieces, tomēr viņa bija ar vislielāko ietekmi.

Pēc pēdējā tempļa apmeklējuma beidzot ir laiks kāpt uz kuģa! Ir neliels satraukums. Ja nu šūpos? Kāda būs dzīvošana? Taču kuģis pārspēj visas mūsu cerības – mums ir izcilas kajītes, katrā ir logs un atsevišķa vannasistaba ar vannu! Padomāts par pilnīgi visu – mīksti dvieļi, rozetes, fēns, vannas piederumi. Turpmāk mūs katru dienu uz klāja sagaida ar dvielīšiem roku noslaucīšanai un svaigu citronu limonādi. Laiks uz klāja paiet kā paradīzē – lai brauciens būtu klusāks, mūs ar trosi velk cits kuģis, ko darbina motors. Buras tiek atvērtas tikai vienu dienu, kad ir patiesi vējains.

Mūsu pirmā pietura pēc uzkāpšanas uz kuģa ir Edfu templis, kas ir labi saglabājies. Mūsu uzmanību piesaista mazie skrāpējumi pie attēliem uz sienām – izrādās, šos zīmējumus savulaik rotājušas zelta plāksnītes, kuras vēlāk noskrāpētas nost. Pēc tempļa apmeklējuma dodamies atpakaļ uz kuģi.

Nākamajā dienā piestājam pie Komombo tempļa, kas ir celts krokodilu dievam Sobekam un piekūna formas dievam Horam par godu, ir perfekti simetrisks un savulaik izmantots kā dziednīca – uz tā sienām ir attēloti ķirurģiskie instrumenti. Tempļa bloki izmantoti cukurniedru pārstrādes rūpnīcas celtniecībai, tāpēc tas diemžēl ir ļoti cietis.

Kad pietuvojamies mūsu galamērķim, Asuānai, pirmā apskates vieta ir “Philae” templis. Šis templis ir unikāls ar to, ka dambja celtniecības dēļ tas tika appludināts. Tas bija gandrīz pilnībā neskarts līdz jaunākajiem laikiem, taču ūdens dēļ tika noskaloti tā sienu krāsojumi un gravējumi, un ar UNESCO iesaisti 1960. gadā tika pieņemts lēmums templi pārcelt.

Dambju celtniecības laikā radās arī citi sarežģījumi – nūbiešu ciltis, kas bija spiestas pārcelties citur, nav apmierinātas ar zemesgabaliem, kas tām piešķirti. Asuānā apmeklējam divus jaunos nūbiešu ciematus – viens no tiem ir vairāk tā kā tūristiem domāts, ar atvērtajām nūbiešu mājām, kur iegriezties tūristam uz hennas zīmējumu, tasīti piparmētru tējas un krokodila paglaudīšanu.

Ir pienācis laiks pēdējai lielajai ekskursijai mūsu kruīza laikā. Četras stundas garš brauciens ar mikroautobusu, tikpat atpakaļ, lai pavadītu stundu pie tempļiem, kas atrodas vien 40 km attālumā no Sudānas robežas, pa ceļam redzot mirāžas tuksnesī un Emirātu šeiha dāvinātu apūdeņošanas kanālu sistēmu.

“Abu Simbel” ir viens no slavenākajiem tempļu kompleksiem Ēģiptē tā īpašās vēstures dēļ – tāpat kā “Philae” templis, tas pārcelts uz jaunu mājvietu. Sešdesmitajos gados pēc dambja celtniecības “Abu Simbel” tempļu kompleksa pārcelšana kļuva par vienu no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu arheologiem un inženieriem. Tagad Ramzesa II un Nefertari tempļi atrodas 65 m augstāk no to oriģinālās atrašanās vietas. Tas ietekmējis arī kādu no tempļa īpašajiem akcentiem – divas dienas gadā saule tiešā veidā apspīd trīs no četrām skulptūrām tā dziļumā, bet nekad neapspīd ceturto, kas ir tumsas dievs, taču tagad tas notiek par dienu vēlāk nekā iepriekš.

Mūsu pēdējā pēcpusdiena Asuānā paiet, staigājot par tirgu, apskatot botānisko dārzu un vērojot milzīgo 70. gadu auto kolekciju, kas ir šajā pilsētā. Uzkavējamies kafejnīcā, kur dzeram aukstu hibiska dzērienu un ēdam tirgū tikko nopirktās cietās dateles. Drīz vien ir laiks doties uz dzelzceļa staciju un kāpt vilcienā uz Kairu. Ir redzēts tik daudz! Tagad tā vien gribas uzzināt vairāk par redzēto, noskatīties dokumentālās filmas, palasīt grāmatas, kur darbība norisinās šajā maršrutā! Kaut vai Agatas Kristi romānus! Šim braucienam ir īpašs šarms, un iespēja tajā doties kopā ar ēģiptiešiem to padara vēl spilgtāku!

Tāds bija Alīnas un Jēkaba piedzīvojumu stāsts Ēģiptē!

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.