Atpūta nekurienē – brīvdienu māja 'Tīreļi', kur pirtiņa pārtapusi idilliskā naktsmītnē

Brīvdienu māja ''Tīreļi'' atrodas Madonas novadā, Liezeres pagastā, un šeit saimnieko Guntis Āboliņš ar ģimeni – ikviens ir pielicis roku namiņa tapšanā un viesu uzņemšanā.

Mājām ir sena vēsture – tās savā īpašumā par cīņām Pirmajā pasaules karā saņēma Āboliņu ģimenes vectēvs, kurš, ar cieņu atminoties kara notikumus, mājas nosauca par "Tīreļiem". Kā jau daudzi Vidzemes ļaudis, arī viņš pēc kara pievērsās lauksaimniecībai, līdz pat Otrā pasaules kara beigām turot rūpi gan par ēkām, gan arī izkopjot apkārtnes ainavu. Taču mierīgo lauku idilli nomainīja bailes par represijām un izsūtīšanu, tāpēc saimnieki pameta savu iekopto zemes stūrīti un devās uz Zemgali.

Padomju valsts mājās iemitināja brīvos darba zemniekus, kuriem māju liktenis bija vienaldzīgs. Ēkas tika nolaistas un kļuva nevajadzīgas. Kā cerību stariņš "Tīreļu" stāstā ienāca "Latvijas radio un televīzija", kas pagājušā gadsimta 70. gados šo vietu pārņēma savā paspārnē un apsaimniekošanā. Gleznainajā Vidzemes paugurā pie Ūbēra ezera viņi izveidoja brīvdienu atpūtas bāzi, kuru lielākoties savām vajadzībām izmantoja medību kolektīvs. Ar valsts iestāžu atbalstu īpašumam tika dota otrā iespēja – pievilkta elektrība, izbūvēts meža ceļš un telefona līnija, ierīkots ūdensvads. Tieši šī iemesla dēļ "Tīreļos" ir apzināti saglabātas vēstures liecības, kas atgādina par laikiem, kad par mājiņu kalna galā rūpi bija uzņēmušies tieši mednieki.

Lai gan šobrīd ezeros makšķerēt var katrs gribētājs, kādreiz "Ūbērītī" šī iespēja tika dota tikai priviliģētajiem, t.i., mednieku un makšķernieku biedrības biedriem. Pie ezera vēl aizvien "ar visām četrām uz zemes" stāv pirmā īpašumā uzceltā pirtiņa, kurā, kā vēsta leģenda, neformālā atmosfērā tika dibināta "Zemnieku savienība" – partija, kurai vēl tagad ir vieta Latvijas politikā.

Nu jau kādu laiku ''Tīreļi'' atkal ir Āboliņu ģimenes lauku māja, kuru katrs apmeklējis pēc savām vēlmēm. Taču, kā ''Tūrisma Gids'' stāsta saimnieks Guntis, ideja par to, ka vēsturiskā pirtiņa jāpārvērš par naktsmītni citiem, gaisā virmojusi jau sen. ''Sieva teicās, ka mums it kā ir viss nepieciešamais, lai uzņemtu viesus, tikai īsti nav kur tos izguldīt, un visizdevīgāk bija pārbūvēt vēsturisko pirtiņu, nevis būvēt kaut ko jaunu,'' par idejas pirmsākumiem teic saimnieks. Viņš piebilst, ka pirtiņas atjaunošana atlikta līdz brīdim, kad līdzšinējais ienākumu avots savu darbību beidzis. ''Mūsu darbs bija saistīts ar sabiedrisko ēdināšanu, bet tas beidzās jau nesaistīti ar Covid-19 pandēmiju, līdz kurai arī nekas jauns nebija izdomāts. Tā sapratu, ka jāķeras klāt vecajam plānam un jāatjauno pirtiņa viesu uzņemšanai.''

Guntis stāsta, ka namiņš savu pirmo pārmaiņu posmu piedzīvoja ziemā no 2019. uz 2020. gadu, kad tika nosiltinātas sienas. Savukārt šī gada pavasarī un līdz pat Jāņiem norisinājās pārējie labiekārtošanas darbi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija grīda, kas gadu gaitā bija nolietojusies – no tās nāca aukstums, tāpēc, lai nodrošinātu siltumu, nācās visus dēļus lauzt ārā un zem tiem bērt keramzītu. Pēcāk uz vecās dēļu grīdas uzklāta jaunā. Savukārt, lai iegūtu estētiskāku izskatu, Guntis dēļus apdedzinājis ar gāzes degli, kas palīdz izcelt dabiskos koksnes zīmējumus. Pēcāk šādā pat stilā "apstrādāta" arī terase un peldošā platforma, ar kuru nu iespējams braukt ezerā un baudīt ūdens priekus. Saimnieks piebilst, ka šāda koksnes apdedzināšana arī atgrūž mitrumu. Tāpat atjaunotas arī pirts lāvas, un visos darbos maksimāli izmantoti dabīgie materiāli.

Pirtiņā ir telpa ar kamīnu, kur mednieki kādreiz baudīja dziras, ēda gaļu un spēlēja kārtis, teic Guntis. Tur caur logu paveras skaists skats uz ezeru, bet iekšā pieejamas visas labierīcības – duša, tualete u.c. Jāpiebilst gan, ka virtuve šeit nebūs klasiskajā izpratnē – saimnieks teic, ka uz plīts karbonādes izcept nevarēs, taču ir pieejama "wok" panna, kuru var likt uz grila, tosteris, tējkanna, ir pieejami arī trauki.

Pirtij ir izbūvēta terase, ir grila vieta. Piedāvājumā ir arī melnā pirts – guļbūves namiņš, kas atrodas nostāk no vēsturiskā pirts namiņa. Tiesa, Guntis atklāj, ka nākotnes plānos ir piesaistīt līdzekļus, lai varētu nakšņošanas iespējas paplašināt un uzbūvēt namiņu blakus melnajai pirtij. Tāpat ir iecere labiekārtot dīķi un ielaist tajā zivtiņas.

Blakus naktsmītnei atrodas ezers Ūbēris, kuram diemžēl nav tāda krasta, no kura būtu ērti doties peldēt. Bet saimnieki ir nodrošinājuši laivas, kā arī uzbūvējuši iepriekš minēto plostu, uz kura var ērti uzkāpt pa kāpnītēm, atpūsties un plašākā lokā ļauties ūdens izpriecām. Guntis teic, ka nodarbināt sevi viesi varēs arī ziemā – ja laikapstākļi būs gadalaikam atbilstoši un uzsals droša ledus kārta, zemledus makšķernieki var cerēt uz vērā ņemamiem lomiem.

Pavisam ērti pirtiņā jutīsies divas personas (divvietīgā gulta, kas transformējama atsevišķās guļvietās), taču nepieciešamības gadījumā iespējams pielikt arī saliekamo gultu. Ja "Tīreļus" plāno apciemot lielākā kompānijā, guļvietas pieejamas arī saimnieku mājas otrajā stāvā, no kura paveras skaists skats uz pašu rakto dīķi ar Vecpiebalgas ūdensrozēm. Otrajā stāvā galvu uz spilvena nolikt varēs līdz 10 personām. Lielāku svinību gadījumā iespējams vienoties arī par visa kompleksa īri.

Lai arī, kā smejot saka Guntis, brīvdienu māja atrodas tādā kā nekurienē, tās apkārtnē netrūkst ievērības vērtas apskates vietas. Braucot pa līkumotajiem, rallija trases cienīgajiem grants ceļiem varēsi izbaudīt Vidzemes augstienes ainavas.Viens no tuvākajiem un izcilākajiem apskates objektiem ir Cesvaines pils ar tās romantisko parku, kas atrodas aptuveni 25 kilometru attālumā.

Dabasskatu mednieki var doties uz otru debespusi un pēc padsmit kilometriem sastapties ar Gaiziņkalnu. Savukārt, braucot pa lielceļu uz Rīgas pusi, nokļūsi Vecpiebalgā pie ūdensrozēm. Jā, tām pašām ūdensrozēm, kuras tiek apdziedātas latviešu ziņģēs! Netālu esošajos Inešos var iegriezties muižas ēkā, kur ceļotājus gaidīs vietējais porcelāna veikaliņš.

Mierpilnai pastaigai apsverams arī novada centra – Madonas apmeklējums, kurā ļaudis iecienījuši vēderus iepriecināt ar zemnieku tirdziņa labumiem. Ievērības cienīgs būs arī ceļojums Ērgļu virzienā, apskatot ezera krasta pērli – Jumurdas muižu, kā arī gleznaino Kāla ezeru ar vairākām salām.

Savukārt aktīvās atpūtas cienītāji ar velosipēdiem var aizmīties līdz Asinsezeriņam – vietai, ko apvij dažādas senas leģendas, turpretī soļotāji lēnā gaitā var apciemot Ogres upes augšteci. Šos pārgājienus iespējams savienot ar ogošanu un sēņošanu, jo šīs puses meži ir patiesi devīgi.

Vairāk par ''Tīreļu'' piedāvātajām iespējām vari uzzināt brīvdienu mājas sociālo tīklu kontos – ''Facebook'' un ''Instagram'' –, kur arī atradīsi saimnieku kontaktinformāciju.