Nav šaubu, ka Lāčupītes dendrārijs visskaistākais ir pavasara izskaņā, kad zied rododendri, taču arī rudenim šajā pasakainajā vietā ir savs šarms. Ir jāspēj ļaut rudenim būt un sev būt rudenī – pakavējoties, ieelpojot, izstaigājot, nofotografējoties vai kā citādi baudot rudens dvesmu.
Nonākot Lāčupītes dendrārijā, ikvienam interesentam ir iespēja pakavēties pie informācijas stenda, kur sīki un skaidri ir pastāstīts viss par Igora Medņa Lāčupītes dendrārija stādījumiem.
Lāčupītes dendrārijs ir īpaši aizsargājama dabas teritorija un tas atrodas uz Latvijas valsts mežu zemes. Dendrārija platība ir 7,2 hektāri. Stādījumu ierīkošanu 1959. gadā šeit uzsāka Igors Mednis, priežu mežā iestādot riekstkoku no tēlnieka Kārļa Zemdegas dārza. Tā arī aizsācies Igora hobijs un vaļasprieks – pārbaudīt dendroloģiski un mežsaimnieciski derīgu dekoratīvu svešzemju kokaugu audzēšanas iespējas Latvijas apstākļos.
Pamazām blakus riekstkokam parādījās arī daudzu introducētu kokaugu sējumi un stādījumi, kuru izejmateriāls iegūts no 68 vietām gan Latvijā, gan ārzemēs. Dendrārijā aug 410 koku un krūmu sugu, vairāki no šeit stādītajiem kokiem ir vieni no izcilākajiem savas sugas eksemplāriem Latvijā. Pateicoties maigajam jūras klimatam, Lāčupītes dendrārijā labi jūtas arī tādas sugas, kas daudzviet citur Latvijā pārziemo ar grūtībām.
Igors Mednis bija būvinženieris un savam vaļas priekam – dendrārijam veltīja visu savu brīvo laiku.
Uz esošās dendroloģisko stādījumu bāzes, saglabājot un attīstot dendrārija pamatideju – augu dabisku introdukciju – radīta vieta, kur cilvēkiem ir iespēja ar dabas elementu un enerģijas palīdzību relaksēties, modināt savas sajūtas, uztveri, maņas, kā arī uzlabot fizisko un psihisko veselību.
"Lāčupītes labsajūtas dārzā" pakāpeniski tiek attīstītas dažādas zonas ar atšķirīgu noskaņu , psiholoģisko ietekmi un izmantošanas veidu, pielāgojot un papildinot esošo vidi. Sekojot koka uzrakstiem un norādēm, dārza viesi nokļūst no viena gleznaina nostūra uz citu, pa ceļam ieskatoties acīs 12 dažādu "Meža garu" kokā grieztajiem tēliem. Takas vidū ir ierīkots atpūtas stūrītis, ar iespēju pasēdēt vīteņaugu aizvējā un arī ar aktīvākas atpūtas iespējām, ar meža videi atbilstošām labierīcībām.
"Lāčupītes labsajūtas dārza" pieturas punkti:
1. Labsajūtas takas sākums un meža gars.
2. Meža Laumas tēls tauriņu dārzā.
3. Sirds Saules salas vieta.
4. Brieža tēls – ceļa pavadonis.
5. Patiesības vārti.
7. Lāča spēka vieta.
8. Vanaga acs skatiens.
9. Miera ostas eņģelis.
10. Pūces viedais gars.
11. Labirinti pagātnē un nākotnē.
12. Tiltiņš uz sapņu taku.
13. Seno sapņu sargs.
14. Tiltiņš uz šo krastu.
15. Čūskas pazemes vārti.
16. Brīnumu ielejas pūķis.
17. Lejas dārza laipas.
18. Rūķis iekšējam bērnam.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
