Sējas ozols atrodas kādreizējā Sējas muižas parkā, piekalnē. Ozols ir ļoti ainavisks, bet tā apkārtne sakopta – iekopts mauriņš, nogrābti pastaigu celiņi. Varenais koks literatūrā tiek minēts kā ceturtais dižākais ozols Baltijā, bet otrais lielākais Latvijā, un tas tā ir ne velti. Varenā koka apkārtmērs (pēdējie mērījumi veikti 2017. gadā – red.) ir 9,15 metri (stumbra ''viduklis'' savu iespaidīgo apkārtmēru saglabā līdz pat piecu metru augstumam), savukārt ozola zari stiepjas 23,5 metru augstumā. Dižozolam ir arī iespaidīgs vainags, kura izmēri ir 24x6 metri.
Savus iespaidīgos izmērus koks ieguvis aptuveni 450 dzīves gadu laikā – tiek minēts, ka tas iestādīts ap 1567. gadu, kad Sējas muižu savā īpašumā ieguva Juhans Zeige (Johan Seyge jeb Zöge). No muižnieka uzvārda arī cēlies muižas latviskais nosaukums. Jāpiebilst, ka Sējas ozols ir vecākais ozols Latvijā. Sava mūža laikā ozols arī ieguvis vairākas ''rētas'' – uz tā stumbra vērojamas divas vecas zibens spēriena joslas, kā arī nenosakāmi daudz svina un dzelzs šķembu no abu pasaules karu šāviņiem.
Kas interesanti, ozolam kādreiz bijis dobums, kas bijis tik liels, ka tajā ietilptu divas gultas. Un kādreiz puikas tajā līduši iekšā, jo dobums bijis viņu pīpētava. Vēlāk dobums aizmūrēts. Savukārt Otrā pasaules kara laikā ozols bija labs novērošanas punkts, ko izmantoja krievu novērotāji. Protams, ozols kalpojis arī kā norises vieta patīkamiem brīžiem, piemēram, zaļumballēm, kurās zem koka kuplajiem zariem ballētāji griezās dejās.
Dižozolam tiek piedēvētas arī dažādas teikas. Viena no tām vēsta, ka senči pirms kaujām zem tā pielūguši Dievu. Savukārt vienā no jaunākajiem mitoloģiskajiem rituāliem pie ozola brauc jaunlaulātie un pieskaras tā mizai, lai viņu kopdzīve būtu ilga un laimīga.
Pēdējos gados ozola augšana ir kļuvusi arvien lēnāka, līdz gandrīz apstājusies vispār, un pirms dažiem gadiem arī nolūzis viens no koka zariem. Taču tas joprojām ir Sējas ainaviskais dārgums ar sev vien raksturīgu noskaņu. To pierāda arī tas, ka ozols rotā Sējai svarīgus priekšmetus, piemēram, Sējas pamatskolas karogu, absolventu žetoniņus, jauktā kora ''Sēja'' karogu, kā arī novada ģerbonī attēlotas koka zelta saknes un zeltītais augums.
Turpinājumā piedāvājam virtuāli paviesoties pie Sējas dižozola un novērtēt tā varēnību.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Sējas novada pašvaldības mājaslapas, portāla ''Apriņķis.lv'' un vietnes ''Senvietas.lv''.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
