Kā stāstīts Svētavota mājaslapā, Dienvidaustrumos no Cēsīm, Cīrulīšos no kādas smilšakmens nišas iztek leģendām apvītais, ziemā neaizsalstošais Svētavots. Tas izplūst no 88 metru dziļuma tīrā, lielā, dabiskā baltas smilts iezī, un tā ražība ir 3 litri ūdens sekundē. Svētavota izcelsmes un pastāvēšanas vēsture ir ļoti sena – tā ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā.
Novadpētnieks Johans Kristofs Broce 1722. gadā alu apmeklēja, aprakstīja un uzzīmēja – tas ir senākais šobrīd zināmais Latvijas alas attēls. Broce rakstījis, ka "alas dibenā, kur ir arī daži lieli, melni akmeņi, no zemes izplūst skaidrs, ledusauksts ūdens, kas aiztek gar alas kreiso pusi. Ap to un pie kalniem abās pusēs aug alkšņi, egles, priedes, kadiķi un ievas. Šī novada latviešu zemnieks piedēvē ūdenim brīnumspēku, tāpēc tad, kad ir slims, viņš tajā mazgājas un arī atstāj alā apģērba gabalus un naudu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
