2022. gada budžeta likumprojekts: kas iecerēts Rīgas pils dārzā?

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka nākamgad un 2023. gadā plānots pabeigt Rīgas pils dārza rekonstrukciju, saglabājot tā vēsturisko un kultūras mantojuma nozīmi un pielāgojot dārzu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai.

Kā atgādina Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji – Rīgas pils ir daļa no nozīmīga Latvijas kultūras un vēstures mantojuma, tai piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, un tas ņemts vērā, plānojot Rīgas pils dārza rekonstrukciju un ar to saistīto finansējumu. "Kanceleja ne tikai izmanto telpas Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai, bet arī rūpējas, lai Rīgas pils tiktu uzturēta atbilstoši tās īpašajam statusam. Rīgas pils dārzs ir neatņemama Rīgas pils sastāvdaļa, tas ir Rīgas pils reprezentācijas telpu turpinājums ārtelpā," tā pārstāvji. "Dārza ietilpība ļauj uzņemt līdz pat 300 viesu, un plānots, ka pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas tajā tiks rīkotas sabiedriskas norises dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, piemēram, sportistiem, jauniešiem, senioriem, ģimenēm, nevalstiskajām organizācijām."

Vēl nesen Rīgas pils telpas un fasāde piedzīvoja rekonstrukciju, taču Rīgas pils dārzs vēl ir pārmaiņu gaidās, uzsver Valsts prezidenta kancelejā. "Rīgas pils dārzam rekonstrukcijas laikā netika veltīta tik liela uzmanība, dārza pārveide atbilstoši tā statusam un atjaunošana Rīgas pils rekonstrukcijas procesā pilnībā netika pabeigta. Apsekojot dārzu, redzams, ka zālājs zem lielajiem kokiem ir sliktā stāvoklī vai atsevišķās vietās pilnīgi izzudis. Līdz ar to Rīgas pils dārzs reti tiek izmantots publisku pasākumu norisei," skaidro Valsts prezidenta kancelejā. "Ņemot vērā minēto, nepieciešams turpināt dārza pilnveidošanu un uzlabošanu. Dārza rekonstrukcija tiks veikta pakāpeniski un ietvers ne tikai jaunu augu iestādīšanu un soliņu uzstādīšanu, bet plānota kā pasākumu komplekss, kas ietvers ilgtspējīgu un kvalitatīvu apstādījumu izveidošanu, piemēram, vietās zem lielajiem kokiem zālāju aizvietojot ar ziemcietēm, cieto segumu un celiņu tīkla papildināšanu, mazo arhitektūras formu un skulptūru izvietošanu, soliņu, gaismekļu, dekoratīvā nožogojuma nomaiņu un papildināšanu."

Jau ziņots, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 2022. gada budžeta projektu un to pavadošos 12 likumprojektus, paredzot paaugstināt atalgojumu mediķiem, pedagogiem, kultūras un iekšlietu nozarē strādājošajiem. Tāpat plānots celt neapliekamo minimumu, bet drukātajām grāmatām un presei piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā.

2022. gada valsts budžets paredz izdevumus 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus – 10,66 miljardu eiro apmērā. 2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts aplēsts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā noteikts 17 miljardu eiro apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija no koalīcijas un opozīcijas deputātiem 2022. gada valsts budžeta projekta galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi gandrīz 400 priekšlikumus par līdzekļu pārdali, tostarp finansējumu Vilhelma Purvīša muzejam, vīru kopas "Vilki" lekcijai un remontdarbiem baznīcās. Šeit vari lasīt vairāk, ko koalīcijas un opozīcijas deputāti papildus vēlas 2022. gada budžetā.