Kaives Senču ozola apkārtmērs ir 10,52 metri, kas to padara ne tikai par resnāko koku Latvijā un Baltijā, bet arī par 11. visapjomīgāko ozolu Austrumeiropā, stāstīts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā un Latvijas Petroglifu centra ''Facebook'' lapā. Un, kā izskatās, ozols vēl turpina piebriest: 1940. gadā tā apkārtmērs bija aptuveni 8 metri, 1974. gadā – 9,35 metri, 1982. gadā – 9,7 metri, 1985. gadā – 9,8 metri, 1990. gadā – 10 metri, 2006. gadā – 10,26 metri, bet 2013. gadā – 10,40 metri.
Pašreizējais ozola augstums ir 18 metri, bet zaru augstums stiepjas līdz pat 13,7 metru augstumam. Tiesa, 1920. gados diemžēl zibens nospēra ozola galotni, bet 1990. gadā nolūza puse ozola lielo zaru. Līdz šodienai saglabājušies zari ir atbalstīti ar stabiem, virs izpuvušā ozola stumbra augšā uzbūvēts jumtiņš, savukārt apakšdaļā stumbrā izpuvušie dobumi ir aizcementēti.
Par ozola patieso vecumu ir ļoti atšķirīgas domas – daži uzskata, ka tas varētu būt 800–1000 gadus vecs. Tomēr dižkoku speciālists Guntis Eniņš šo uzskatu apšauba un min, ka Latvijā diezin vai ir koki, kas vecāki par 500–600 gadiem.
Tāpat domājams, ka senatnē Kaives ozola pakājē bijusi kulta vieta, teikts Kurzemes tūrisma asociācijas mājaslapā. Apkārtējie ļaudis vēl pavisam nesen uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos. Kā senlatviešu kulta vieta koks iekļauts arheoloģijas pieminekļu sarakstā, bet kā republikas nozīmes dižkoks atrodams īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā.
Turpinājumā piedāvājam virtuāli paviesoties pie Kaives Senču ozola un novērtēt tā varenību.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
