Lācplēša gulta, Lielvārde
Foto: DELFI
Latviešu mitoloģija ir bagāta ar dažnedažādām teikām un nostāstiem, kuru būtnes ieņēmušas arī nozīmīgu lomu latviešu kultūrā un literatūrā. Un, šķiet, piekritīs daudzi, – Lāčplēsis ir viens no spilgtākajiem tēliem, kura vārdu pat esam devuši Latvijas brīvības cīņā kritušo varoņu piemiņas dienai, kuru atzīmējam 11. novembrī. Gaidot šo dienu, "Tūrisma Gids'' paviesojās Lielvārdē, kur skatāms arī Lāčplēša vārdā nosaukts dižakmens.

Daugavas krastā pie Lielvārdes luterāņu baznīcas un Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja atrodas dižakmens – Lāčplēša gulta, kas saukta arī par Pērkona bultu vai Pumpura akmeni. Kā stāstīts Lielvārdes pilsētas mājaslapā, iespaidīgais dižakmens ir neregulāras formas – tas ir 2,1 metru augsts, 4,8 metrus garš, bet 3,5 metrus plats. Dižais akmens, kura apkārtmērs ir 15 metri, sver 80 tonnas. Blakus Lāčplēša gultai atrodas arī tā sauktā Lāčplēša sega (arī Laimdotas akmens), kas ir no akmens atšķeltā daļa. Tā ir vienu metru augsta, 4,8 metrus gara, 2,7 metrus plata un sver 22 tonnas.

Pirms Ķeguma HES uzpludināšanas, līdz pat 1938. gadam, akmens atradās seklā ūdenī pie Daugavas salas iepretim Lielvārdei, teikts vietnē ''Senvietas.lv''. Jāpiebilst, ka tolaik šo akmeni sauca par Ārņa akmeni. Kad tika aktualizēta iecere uzbūvēt hidroelektrostaciju, akmenim draudēja noslīkšana, taču, kā jau noprotams, to nepieļāva. Akmenim abās pusēs piebrauca pa liellaivai, kuru celtspēja bija aptuveni 40 tonnas, tad pāri liellaivām pārmeta baļķus, akmenī ieurba caurumus, kuros iesita dzelzs tapas, un pašu akmeni ar trosēm piesēja pie baļķiem. Ūdenim ceļoties, lielais akmens tika atrauts no Daugavas gultnes. Pēc tam akmeni pa ūdeni (tā tas zaudēja lielu daļu svara) aizpeldināja uz Ķegumu un izvilka krastā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!