Ja kāds patiesi uzskata, ka Latvija ir maza un ar laiku vairs nespēj pārsteigt, es noteikti vēlos viņam oponēt. Jā, mūsu valsts izmērā nav salīdzināma, piemēram, ar ASV, bet man ir grūti noticēt, ka kāds ir pabijis katrā Latvijas pilsētā un redzējis visu. Es noteikti neesmu bijusi visur, un katra jauniepazītā vieta mani pārsteidz. Viena no tādām vietām ir Koknese, kurā kaut kāda iemesla dēļ nekad nebiju bijusi, bet kurā, viesojoties oktobra beigās, nespēju beigt pie sevis atkārtot: ''Ak, Dievs, cik šeit ir skaisti!''
Mans rīts sākās glempingā ''Ragnar Glamp'', kurš atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves jeb appludinātās Pērses upes krastā. Šeit izveidota skatu platforma un vairākas platformiņas ar galdiņiem, pie kuriem baudīt rīta kafiju un brīnišķīgo ainavu. Ja rītu gribas sākt uz aktīvākas nots, iespējams paieties gar upes krastu, un, dodoties pa kreisi, var nonākt līdz vietai, kur Pērses upe ietek Daugavā un otrā krastā redzamas Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Redzot šo skatu, acumirklī dienas plāns top skaidrs – jādodas uz Kokneses parku!
Kokneses parks neapšaubāmi ir viena no skaistākajām vietām, kur doties laiskā brīvdienu pastaigā. Pastaigas laikā varēsi ne tikai atjaunot spēkus un izbaudīt dabu, bet arī aplūkot dažnedažādus apskates objektus. Kā stāstīts ''Visit Koknese'' mājaslapā, Kokneses parks veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā, un parkā aug gan vietējo, gan svešzemju koku sugas un daudzveidīgas, reti sastopamas savvaļas puķes.
Parkā skatāmi patiesi daudz apskates objekti, piemēram, pie vidusskolas atrodas atjaunotā strūklaka ''Fauna galva'', kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās netālu no nu jau appludinātā Pērses ūdenskrituma, kura vietu upes krastā iezīmē Jura Zihmaņa akmens skulptūra ''Pērses meitene''. Parkā skatāms arī Velna pagrabiņš un iekārtotas šūpoles. Te atradīsi arī daudzus koktēlniecības darbus – parka dižākā skulptūra ir 11 metrus augstā, tēlnieka Ģirta Burvja veidotā koka skulptūra ''Mūžībai'. Tāpat šeit skatāmas arī kokgriezuma skulptūras ''Pils tornis'', ''Pūce'', ''Sams'' un skulptūra ar latvju zīmēm, ko veidojuši koktēlnieki Aigars un Ivars Rūrāni. Savukārt vietējais amatnieks Aldis Neija kokā darinājis parka norāžu zīmes un infrastruktūras objektus, skulptūru ''Auguma mērītājs'' un tējas namiņu – lapeni.
Vēstures mīļotājus interesēs apskatīt Otrā pasaules karā kritušo apbedījumus, kā arī zviedru laika riņķa krustus un čuguna lielgabalus. Informatīvajā stendā pie Zviedru kapiem (Jāņa kapiem) skaidrots, ka Jāņa kalnā reiz atradās senā pils kapsēta ar Svētā Jāņa kapelu, no kuras tad arī cēlies nosaukums – Jāņa kapi. Nogāzes apakšējā daļā vēl ir saglabājušies trīs akmens krusti – viens riņķa krusts un divi parastie. Ceturtais – riņķa krusts – ap 1965. gadu aizvests uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Savukārt parkā novietotie čuguna lielgabali saglabājušies pēc Kokneses viduslaiku pils uzspridzināšanas 1701. gadā.
Kokneses parkā arī izveidots Pērses ūdenskrituma atveids. Kā skaidrots informatīvajā stendā pie atveida, Pērses upes gravā savulaik atradās 2,5 metrus augstais un 20 metrus platais Pērses ūdenskritums, taču to 1965. gadā appludināja pēc Pļaviņu HES uzcelšanas. Atminoties Latvijas zudušo dārgumu, 2018. gadā izveidotā strūklaka ir vēsturiskā Pērses ūdenskrituma atveids. Tas stiepjas vairāk nekā 5 metru garumā un 1,5 metru augstumā virs ūdens līmeņa. Ūdenskrituma atveidu iespējams apskatīt gan pa dienu, gan vakarā un nakts stundās, jo tas tiek skaisti izgaismots.
Lai arī Koknesi vislabāk pazīstam ar tās viduslaiku pilsdrupām, kuras arī atrodas Kokneses parkā, tās nebūt nav vienīgās drupas šeit – te skatāmas arī Kokneses muižas jaunās pils drupas. Vietnē ''Visit Koknese'' stāstīts, ka no 1780. gada līdz agrārreformai 1920. gadā Kokneses muiža piederēja fon Lēvenšternu dzimtai. Barona O. fon Lēvenšterna laikā veica muižas pārbūvi – 1894. gadā tika izstrādāts Jaunās pils projekts, bet celtniecība tika pabeigta 1900. gadā.
Jaunā pils bija tiem laikiem ļoti moderna, grezna un komfortabla ēka ar reprezentācijas, saimniecības un ikdienas dzīvošanas telpām. Pilij bija trīs stāvi, un to papildināja liels sešstāvu tornis. Pirmajā stāvā bija izkārtotas piecpadsmit telpas, bet otrajā – vienpadsmit. Otrajā un trešajā stāvā atradās guļamistabas, viesu un kalpotāju istabas. Pie pils ieejas bija halle ar kamīnu, bet, dodoties pa labi no ieejas, varēja nokļūt zālē, savukārt, dodoties pa kreisi un izejot cauri trīs telpām, varēja nonākt ziemas dārzā ar dažādu augu stādījumiem, soliņiem un strūklaku. Aiz ziemas dārza atradās virtuve, un tālāk ēdamzāle.
Diemžēl Jaunās pils mūžs nebija ilgs – 1915. gadā to sašāva vācu artilērija no otra Daugavas krasta. Oēc Pirmā pasaules kara pils pamazām sagruva, un tās atjaunošanai trūka līdzekļu. Materiāli no Kokneses Jaunās pils drupām tika izmantoti tuvējo ēku būvniecībai. Mūsdienās vien iespējams aplūkot Jaunās pils pamatus, kuriem cauri izauguši koki.
Kokneses parkā, Daugavas krastā, atrodas arī Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Kā iepriekš skaidrojis ''Tūrisma Gids'', Kokneses pils bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība šeit sākta 1209. gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietināto Kokneses pilsētu tai līdzās. Kokneses pils pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701. gadā, līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens sasniedzis pils pamatus. Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir vienas no ainaviskākajām vietām starp divām upēm.
Ja ar parka izstaigāšanu nepietiek, parkā arī atrodams Kokneses dabas takas sākuma punkts – pie muižas laikos akmenī kaltajiem vārtiem. Taka nav apļveida – tā beidzas netālu no Likteņdārza, un tās kopējais garums vienā virzienā ir 5,65 kilometri. Dabas taka ved gar Pērses un Daugavas krastiem, tādējādi ļaujot baudīt skaistas dabas ainavas, ūdens tuvumu un senatnes mantojumu. Piebildīšu, ka, dodoties pastaigā pa dabas taku, jāatceras cienīt ne tikai pašu dabu, bet arī tās iemītniekus, jo nekad nevar zināt, vai ceļā kādu neizdosies sastapt. Piemēram, man ceļā izdevās satikt visai neapmierinātu bebru – tiesa, redzēt viņu neredzēju, bet manīju dusmīgu astes pliķi pa ūdens virsmu. Atzīšos – tas mani nedaudz sabiedēja, un pēc iespējas ātrāk centos doties tālāk, lai kustoni nesadusmotu vēl vairāk.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
