IMG_9634
Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Latvijas pilskalni ir neatņemam mūsu vēstures sastāvdaļa, kuru nedrīkst atstāt novārtā un kuru nepieciešams iepazīt ikvienam. Lai arī to ir ievērojami daudz un katru no tiem kaut reizi vēlams apskatīt dzīvē, šoreiz iepazīstinām ar Mežotnes pilskalnu, kas uzskatāms par vienu no lielākajiem tā laika seno zemgaļu nocietinājumiem.

Mežotnes pilskalns atrodas Lielupes kreisajā krastā iepretī Mežotnes pilij, un to, līdzīgi kā var redzēt filmās, aizsargā astoņus metrus augsts valnis, kas nostiprināts ar māla slāni, un aizsarggrāvis. Pēc pētnieku domām vaļņa konstrukcija ir visai izturīga un iespaidīga – no grāvja apakšas līdz vaļņa virspusei izveidota gandrīz taisna 11 metrus augsta siena. Kas vēl – vaļņa virspusē atradās aizsardzībai piemērota koka ēka, kuras pamati bija nostiprināti ar akmeņiem. Savukārt, lai ēku labāk pasargātu no aizdedzināšanas, tās ārējā siena bija apmesta ar mālu, bet jumts pārklāts ar velēnām.

Pilskalns uzskatāms par vienu no lielākajiem 9.–13. gadsimta seno zemgaļu nocietinājumiem – tā platība ir 3500 kvadrātmetri, bet augstums pārsniedz 16 metrus. Teritorijā starp Mežotnes pilskalnu un tā saukto Vīnkalnu 13 hektāru platībā savulaik pletās senpilsēta. Blakus pilskalnam atrodas Mežotnes baznīca (šobrīd tiek restaurēta) un Mežotnes muižas īpašnieku firstu Līvenu dzimtas kapi.

Leģenda vēsta, ka Mežotnes pilskalnā atradusies zemgaļu osta. Un arī mūsdienās pilskalns ir sava veida osta – šeit maija trešajā sestdienā tiek svinēti Mežotnes pilskalna svētki, kas pulcē ne tikai vietējos, bet arī viesus no citiem novadiem.

Mežotnes pilskalnā iekārtota ''Spožās skudras taka'' ar dažādu aktivitāšu iespējām. Izstaigājot taku, arī iespējams iepazīties ar pilskalnā mītošajiem unikālajiem iemītniekiem – spožo skudru, lapkoku praulgrauzi, zalkti, vidējo dzeni, stārķi un sikspārni.

Savukārt Vīnkalna pilskalns atrodas apmēram 500 metrus uz dienvidiem no Mežotnes pilskalna, un uz to ved taka gar Lielupes senlejas krastu. Šeit, iespējams, atradās seno zemgaļu kulta vieta, bet 13. gadsimtā pilskalnā kādu laiku bija apmetušies krustneši. Kāda teika stāsta, ka šeit laiku pa laikam parādās Dievgalds ar maizi un vīnu. Mežotnes pilskalnu ar Vīna kalnu savieno laipu taka, kas ved gar Lielupes senlejas krastu.

Netālu no pilskalna atrodas kājāmgājēju tilts jeb pontonu tiltiņš pār Lielupi, kas savieno pilskalnu ar Mežpili un ļauj vēl vienkāršāk sasniegt abos upes krastos sev vietu atradušos objektus. Tiesa, tas pieejams vien no maija līdz oktobra vidum.

Atbraucot uz Mežotnes pilskalnu, pastaigas kopgarums būs aptuveni divi kilometri, un tā izvedīs pa apli. Attālums gan var mainīties atkarībā no tā, kādus ceļus izvēlēsies pilskalna teritorijas izstaigāšanai. Tāpat, izmantojot bezmaksas aplikāciju SAN (pieejama gan ''Google Play'', gan ''Apple Store''), iespējams virtuāli iepazīties ar seno zemgaļu tēliem – Madi un Zīli. Visas takas garumā ir izvietotas vairākas atpūtas un piknika vietas, arī informācijas stendi. Ņem vērā, ka taka nav piemērota apmeklētājiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiem.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku tūrisma portāla, Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapas un vietnes ''latvia.travel.''.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!