Vectēvs Juris, kurš vienmēr bija vēlējies, lai nākamās paaudzes saimnieko dzimtas mājās, kurām šobrīd ir jau 100 gadu, sēžot no mākoņu malas, var būt laimīgs, jo šobrīd dzimtas mājās ir ierīkotas divas brīvdienu mājiņas, kur paciemoties var ikviens! Jauno mājiņu saimnieks, Jura mazdēls atklāj: "Stāsts par logo ir īpašs, jo centāmies to veidot tādu, lai tas asociētos ar mūsu vectēvu. Viņš vienmēr staigājis ar salmu cepuri, tādēļ arī logo vēlējamies iekļaut vīru ar salmu cepuri, kurš rokās tur ābolus. Mūsu iecere bija tāda, lai arī viņa klātbūtne ir jūtama, kaut arī pats šobrīd sēž uz mākoņa maliņas."
Paaudžu mantotajā "Vectēva dārzā" saimnieko Didzis Ate ar sievu Elanu, dēlu Gustavu un Didža mammu Initu, viņa arī ikdienā dzīvo Rucavā. "Vectēva dārzā" omulīgi iedzīvojusies arī rotaļīgā labradora meitene Mia un peļu junkuri Rūdis un Ansis. "Mēs paši dzīvojam Grobiņā, taču Rucava ir mūsu otrās mājas, kur esam ik katru nedēļas nogali. Darbojamies visi kopā, katram ir savs darbiņš, es vairāk atbildu par saimnieciskām lietām, sieviņa – par komunikāciju sociālajos tīklos un mājiņu uzkopšanu, kā arī viesu sagaidīšanu. Savukārt mana mamma palīdz pieskatīt dēliņu, kamēr darbojamies "Vectēva dārzā", kā arī sagaida viesus, kad paši neesam uz vietas," stāsta saimnieks Didzis.
Jaunās naktsmītnes saimnieks visu savu bērnību pavadījis Rucavā, palīdzot vectēvam un vecmāmiņai lauku darbos. Tieši ar Rucavu saistās viņa mīļākās atmiņas! Jau kopš jaunības dienu gadiem Didzim kopā ar sievu vienmēr bijis dzinulis – īstenot kādu ideju laukos. Proti, ideja par laukiem bija, bet tā nebija konkrēta. Zīmīgajā 2020. gada pavasarī, kad pandēmija sasniedza Latviju, viņi nolēmuši dzīvot Rucavā. "Tas nāca par labu mums visiem, laikā, kad bija ierobežotas iespējas kaut kur doties. Tā bija lieliska iespēja būt visai ģimenei kopā. Bijām priecīgi redzēt, cik daudz pozitīvā lauki var dot bērna attīstībai. Tā arī lēnām dzima ideja par brīvdienu mājiņām mana vectēva Jura stādītajā ābeļu dārzā," atklāj saimnieks.