Viduslaiku pilsdrupas atrodas Lielvārdes muižas parkā pie Rumbiņas upītes ietekas Daugavā. Mūra pils vietā agrāk atradusies lībiešu celta koka pils, kas tikusi nodedzināta. Vēlāk vietējie iedzīvotāji, pildot klaušu darbus, skaldījuši akmeņus, dedzinājuši kaļķi un vācu krustnešu uzraudzībā cēluši mūra pili, kas rakstos minēta jau 1229. gadā. Sākotnēji pils piederējusi Rīgas bīskapam Albertam. Pils tikusi būvēta pēc Ikšķiles mūra pils parauga kā neliela divu stāvu torņa būve, tās arhitektūras stils bija gotika. Ar laiku tā tika pārbūvēta un papildināta, tika uzbūvēts aizsargmūris un tornis. Livonijas kara laikā, 1579. gadā, cara Ivana Bargā karaspēks to izpostīja.
Pils arī pēc tam cietusi karos un atkal atjaunota, bet kopš 1613. gada ir drupu stāvoklī. Drupas iekonservētas 1987. gadā pēc arhitekta Gunāra Erdmaņa projekta. Pēc pirmsprojekta izpētes materiāliem līdz mūsu dienām saglabājušās pils daļai bijuši trīs stāvi. Pirmo stāvu sedz biezs kultūras slānis, bet virs pašreizējā zemes līmeņa atsevišķie sienu posmi saglabājušies vairums tikai nepilna otrā stāva augstumā. Precīza informācija par pils vēsturi nav pieejama, jo tās arhīvs, kas glabājās Kokneses pilī, sadega Ziemeļu kara laikā.