Vēstures avoti stāsta, ka 1911. gadā Valmieras šaursliežu pievadceļu sabiedrība izstrādāja projektu Ainažu ostas viļņlauža ziemeļu gala savienošanai ar krastu. Projekta galvenais nolūks bija ierīkot sliežu ceļa atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim, lai ar kuģiem atvesto labumu izcelšanu krastā un tālāku pārvadāšanu padarītu ērtāku. Bija iecerēts būvēt dambi – molu, kas labāk nekā esošā dabiskā ziemeļu rāva aizsargātu ostas baseinu pret ziemeļu vējiem. Dambja būvi iesāka 1912. gadā, tā garums krastā ir 361 metri, bet līcī – 482 metri. Uz dambja paguva ierīkot sliežu ceļu, taču Pirmais pasaules karš būvdarbus pārtrauca.
1915. gadā kara iestādes pavēlēja noņemt un aizvest sliedes. Kara laikā tika izpostīta arī pagaidu piestātne dambja galā un pašā dambī izspridzināti divi lieli robi. 78 procenti no viļņlauža virsūdens daļas bija pilnīgi iznīcināti, pārējā daļa – stipri bojāta. Lai arī pēc Pirmā pasaules kara Ainažu ostā notika atjaunošanas darbi, agrākā lielā rosība pamazām pierima.
Līdz mūsdienām saglabājies vairāk nekā puskilometru garš mola posms, kas veidots no lieliem laukakmeņiem. Mola atliekas arī redzamas tālāk jūrā kā lielas akmens salas. Līdzās Ziemeļu molam plešas dažādām putnu sugām bagātās randu pļavas, bet pats mols ir viena no retajām vietām, kur iespējama putnu vērošana jūrā. Šī arī ir īstā vieta, kur ik vakaru baudīt brīnišķīgus saulrietus. Kas vēl – tā kā mols atrodas valsts pierobežā, te var izvairīties no lieliem dabas atpūtnieku pūļiem un pat baudīt divvientulību.
Kā iepriekš stāstījis ''Tūrisma Gids'', uz molu ved droša koka taka, kā arī izveidotas kāpnītes. Šis posms arī ir vienīgais, kuru iespējams mērot ar bērnu ratiem vai ratiņkrēslā. Tālākais ceļš ved pa laukakmeņiem – mola sākumposms ir labi izejams, bet tuvāk jūrai pusi mols vairākās vietās ir izjaukts, akmeņi ir kustīgi un mitrā laikā slideni, tāpēc, dodoties pastaigā, parūpējies par piemērotiem apaviem.
Pašā mola galā skalojas līča ūdeņi. Ja negribas doties atpakaļ pa akmeņaino celiņu, var iet gar jūras krastu. Jūrā vēl ir redzami daži pāļi no kādreizējās ostas piestātnes, savukārt krastā var aplūkot bākas dzelzs karkasu. Ja jūrā ūdens līmenis ir zems, proti, nav bijušas vētras, tad gar krastu var aiziet arī līdz Baltajai saulei, kas ir veltījums Krišjānim Valdemāram. Tur atrodas labiekārtota atpūtas vieta jūras krastā.
Raksta tapšanā izmantota informācija no vietnēm ''Pilsetas.lv'' un ''Visit Salacgriva''.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
