Vēstures avoti stāsta, ka 1911. gadā Valmieras šaursliežu pievadceļu sabiedrība izstrādāja projektu Ainažu ostas viļņlauža ziemeļu gala savienošanai ar krastu. Projekta galvenais nolūks bija ierīkot sliežu ceļa atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim, lai ar kuģiem atvesto labumu izcelšanu krastā un tālāku pārvadāšanu padarītu ērtāku. Bija iecerēts būvēt dambi – molu, kas labāk nekā esošā dabiskā ziemeļu rāva aizsargātu ostas baseinu pret ziemeļu vējiem. Dambja būvi iesāka 1912. gadā, tā garums krastā ir 361 metri, bet līcī – 482 metri. Uz dambja paguva ierīkot sliežu ceļu, taču Pirmais pasaules karš būvdarbus pārtrauca.
1915. gadā kara iestādes pavēlēja noņemt un aizvest sliedes. Kara laikā tika izpostīta arī pagaidu piestātne dambja galā un pašā dambī izspridzināti divi lieli robi. 78 procenti no viļņlauža virsūdens daļas bija pilnīgi iznīcināti, pārējā daļa – stipri bojāta. Lai arī pēc Pirmā pasaules kara Ainažu ostā notika atjaunošanas darbi, agrākā lielā rosība pamazām pierima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
