Zaķumuižas dabas taka izzinošai pastaigai pa veco muižas parku

Zaķumuižas dabas taka atrodas vien nepilnu 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas – Zaķumuižā, no kuras arī guvusi savu nosaukumu. Taka izveidota, lai izglītotu un tuvinātu dabai skolēnus un novada iedzīvotājus, popularizētu veselīgu dzīvesveidu un piesaistītu arī citu novadu interesentus Ropažu novadam.

Dabas taka ir gandrīz divus kilometrus gara, tā ved cauri vecajam muižas parkam, kur pa ceļam iespējams aplūkot simtgadīgus kokus, dažādus augus, kukaiņus un putnus. Tā kā taka veidota kā mācību taka bērniem, tajā atrodami arī informācijas stendi par šeit sastopamajiem augiem un putniem, kā arī pieejama informācija par vēsturi, jo turpat blakus atrodas arī Zaķumuižas (Gut Waldenrode) ēkas – Valdenrodes kungu māja, zirgu staļļi, kalpu māja, muižas pagrabi, moderu māja, muižas pārvaldnieka māja un citas celtnes.

Takai ir vidējas grūtības pakāpe. Tās reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (ir daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziskā sagatavotība nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem ved divi tiltiņi.

Takas pievienotā vērtība ir tā, ka tās vidusposmā, netālu no Zaķumuižas stadiona basketbola laukumiem un Lielās Juglas, mazākie dabas takas apmeklētāji var piestāt un arī izdauzīties rotaļu laukumā.

Zaķumuižas taka vijas astotnieka jeb bezgalības zīmes formā, piedāvājot gadalaikam atbilstošus skatus. To var izstaigāt ne tikai kājām, bet arī izbraukt ar riteni, bērnu ratiņiem vai pat izmantot slēpes, ja ziema nav skopojusies ar sniegu. Ātrāks gājējs taku var izsoļot aptuveni pusstundā, taču tie, kuri vēlas pakavēties gan pie informācijas stendiem, pabūt rotaļu laukumā vai vienkārši uzņemt skaistākās dabas ainavu bildes, – te pavadīs nedaudz vairāk laika.

Raksta tapšanā izmantota informācija no vietnēm "Ropazi.lv" un "Lauku ceļotājs".

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.