Ogres Zilie kalni - 18
Foto: Artis Šukots
Pēc darba nedēļas, kas pavadīta "pie virpas", ļoti svarīgi brīvdienās izrauties kaut kur ārā – paelpot svaigu gaisu, pastaigāt un vienkārši pabūt pie dabas. Un, lai saplānotu labu atpūtu, nav obligāti jābrauc kaut kur tālu prom. Ja tev nekārojas fiziskas aktivitātes, bet tikai neliela pastaiga un vēlams netālu no Rīgas, raksta turpinājumā piedāvājam desmit idejas sestdienas vai svētdienas galamērķim.

Pirms steidz iepazīties ar ''Tūrisma Gida'' apkopotajām idejām, vēl piebildīsim, ka šie galamērķi būs lieliski piemēroti atpūtai pie dabas kā rudenīgās un siltākās, tā arī sniegotās dienās, kad sals kož degunā. Lai lieliska atpūta!

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Zilie kalni Ogrē


Brauciens no Rīgas līdz Ogrei ar auto prasa mazāk nekā stundu, bet bērniem nepierastāks un, iespējams, aizraujošāks būs brauciens ar vilcienu. Vasarā var paņemt līdzi velosipēdus, lai pabraukātu pa Ogres apkārtni, vai izvēlēties pastaigu kājām. Savukārt ziemā līdzi jāņem slēpes vai vismaz ragaviņas.

Senatnē šeit atradies lībiešu pilskalns. Šobrīd tā ir iecienīta ogrēniešu un pilsētas viesu atpūtas vieta. Ziemā dabas parkā tiek ierīkotas distanču slēpošanas trases ar interesantu reljefu, bet vasarā taku tīkls ir pieejams nūjotājiem, velobraucējiem un citiem aktīvās atpūtas cienītājiem, bet rudenī te netrūkst interesantu un gleznainu pastaigu ceļu. 2013. gadā parkā atklāts 30 metrus augsts skatu tornis, no kura saredzama tuvākā apkārtne un skaidrā laikā pat Rīga.

Foto: Gleb Fjodoroff
Ogres Zilie kalni ir aizsargājama dabas teritorija ar skaistu, neskartu mežu. Zilie kalni ir Ogres Kangaru osu grēdas sastāvdaļa, kam raksturīgs izteiksmīgs reljefs, kur atpūsties visiem ziemas prieku cienītājiem.

Teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets biotops – skujkoku meži uz osiem (5–10 metru augstas, garas vaļņveida grēdas ar stāvām nogāzēm). Dabas parka teritorijā sastopamas sešas aizsargājamo augu sugas.

  • Vairāk par Ogres Zilajiem kalniem var uzzināt šeit.

Līduma karjera dabas taka


Līduma karjers atrodas vien 30 kilometru attālumā no Rīgas, un 2018. gada nogalē te tika veikta apjomīga labiekārtošana: uzbūvēti kvalitatīvi gājēju tiltiņi un karjera apkārtnē ierīkotas atpūtas vietas ar soliņiem, ugunskura vietām, bērnu rotaļu laukumu un pat kafijas aparātu.

No Olaines puses uz karjeru ved labs asfaltēts ceļš. Takā ierīkots informācijas stends ar norādēm, kur kas atrodas. Takas segums Līduma karjera kreisajā krastā sākumā ir asfaltēts, tad grantēts un turpinās ar koka laipām, kas nodrošina patiešām skaistu skatu pastaigas laikā.

Kopējais takas garums ir 2,8 kilometri, ko mierīgā solī var nostaigāt apmēram 45 minūtēs. Jāuzsver, ka taka piemērota ne tikai ģimenēm ar bērnu ratiņiem, bet arī cilvēkiem ratiņkrēslos.

  • Vairāk par Līduma karjeru var uzzināt šeit.

Bīriņu pils


Foto: Nataly Hlapkovska
Bīriņu pils, kas atrodas 50 kilometru attālumā no Rīgas, Limbažu novadā, ir viena no greznākajām pilīm Latvijā, kas apvīta ar senām leģendām un romantisku gaisotni.

Bīriņu pils vēsture ir visai raiba. Rosība aizsākās jau 13. gadsimtā, kad tur dzīvoja lībieši un vietu sauca par Koldesselli – smilts kāpu kalnu, ko ienācēji krustneši pārdēvēja par Kolceni. Savukārt Livonijas kara laikā Johans Bīrings fon Helmštats ar savu karavienību varonīgi un atraktīvi atbrīvoja Ivana (IV) Bargā karaspēka ieņemtās teritorijas, kā balvu saņemot Kolcenes muižu. No tā laika latviešu tautā Kolcene tika saukta par Bīriņa muižu.

Interesants apskates objekts ir arī Bīriņu pils ūdenstornis, kas būvēts 19. gadsimta beigās vietā, kur iepriekš bijusi aka. Tādējādi tika izmantots vējš, lai pumpētu no akas ūdeni un ar to apgādātu visu pili.

Pils ansamblis ietver arī vairākus parkus, kas ir jauka pastaigu vieta kā vasarā, tā arī ziemā. Piemēram, dārzu ar lapeni ezera krastā, 18. gadsimta Priežkalna parku ar dzimtas kapenēm, plašo 19. gadsimta Emīlijas parku ar mākslīgi rakto dīķu sistēmu, nelielu ainavu parku un saimnieciskos dārzus, kā arī seno ābeļdārzu. Pils parks ir skaists visos gadalaikos, jo to rotā ne vien puķu dobes vasarā, bet dažādi neparasti dabas un cilvēku veidoti objekti. Vērts tur uzmeklēt Mīlestības saliņu un uzkāpt Eņģeļu kalnā, kā arī pieskarties Mīlestības ozolam, kam blakus slejas milzīga liepa.

  • Vairāk par Bīriņu pili var uzzināt šeit.

Doles sala


Foto: Publicitātes foto
Doles sala ir Daugavas lielākā sala. Senākajos vēstures avotos tā saukta arī par Ķēniņa salu. Nosaukums "Dole" iespējams, radies saistībā ar 13. gadsimtā Vecdoles pils kunga Dolena vārdu, zina stāstīt tūrisma informācijas centrā.

Sala veidojusies kā vesels, no apkārtnes ar krāčainiem Daugavas atzariem (Ceļa Daugava, Sausā Daugava) atdalīts zemes gabals. Pirms Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanas un salas augšdaļas applūdināšanas tā bijusi astoņus līdz deviņus kilometrus gara, ap 3,5 kilometrus plata, bet mūsdienās – ap 5,2 kilometrus gara un 2,5 kilometrus plata.

Tur atrodams arī dabas parks "Doles sala", kura platība ir 1044 hektāri. Tā ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija "Natura 2000", kur sastopamas retas augu un putnu sugas. Dabas parka centrālo daļu aizņem skaisti priežu meži, bet Daugavas terasēs atrodas pļavas un tīrumi, teritorijā ietilpst arī Doles muižas komplekss ar parku.

Doles salā skatāmas 12 metrus augstas, tipiskas augšdevona Daugavas svītas nogulumiezis, kura kārtas veidojušās pirms 350 miljoniem gadu. Jāpiebilst, ka Daugavas dolomītu izmantoja pirmo mūra piļu celtniecībā.

Īpašu uzmanību pelnījis Daugavas muzejs, kas atrodas 19. gadsimta ēkā.

Foto: Publicitātes foto
Dole lepojas, ka tieši Doles sala ir Vairas Vīķes-Freibergas bērnības zeme. Jāpiemin, ka ar Doles salu saistās arī pazīstamā dzejnieka Knuta Skujenieka dzīve. Savdabīgi nošķirtais, ar Daugavu saistītais dzīvesveids salā aizvien piešķīris Dolei romantiku, un sala izsenis aicinājusi atpūtniekus.

Doles sala ir interesanta pastaigu mīļotājiem un velobraucējiem, tāpat arī putnu vērotājiem ar daudzveidīgu putnu sugu uzturēšanās vietām. Apkārt salai ved 15 kilometrus garš velomaršruts. Braucienu var sākt arī no Rīgas vai Salaspils.

  • Vairāk par Doles salu var uzzināt šeit.

Bumbu kalniņš Bolderājā


Foto: DELFI
Bumbu kalniņš ir 16 metrus augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā, bet tā tornis celts kultūrvēsturiskā vietā – vienā no Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vietām. Šis būs lielisks galamērķis tiem, kuri grib nedaudz izrauties no pilsētas, tomēr nav gatavi pavadīt vairākas stundas vai pat dienu pārgājienā.

1919. gadā šeit notikušas asas sadursmes starp Latvijas brīvības cīnītājiem un bermontiešiem. Bumbu kalniņā bija iekārtots Latgales divīzijas komandpunkts, no kura 1. novembrī pulkveža Krišjāņa Berķa vadībā sākās uzbrukums, lai atbrīvotu pilsētu no ienaidnieka. 1939. gadā bijušie Latgales divīzijas štāba virsnieki atklāja granīta pieminekli ar bronzas plāksni, kurā bija attēlota 1919. gada novembra kauju shēma. Padomju laikā piemineklis ticis noņemts, taču atkal jau ir atjaunots.

Uz skatu torni ir ļoti viegli nokļūt – jābrauc, piemēram, ar 36. vai 56.autobusu un jākāpj ārā pieturā ar gluži tādu pašu nosaukumu – Bumbu kalniņš. Tālāk jau ir norāde, kas parāda virzienu, kurā jādodas. Neliels gājiens pa grunts ceļu, un, skat, tornis jau priekšā! Ir izveidotas tīkamas koka taciņas ar pakāpieniem, kuri ved augšpus kāpai. Tur arī atrodas piemiņas plāksne. Tālāk pa koka laipu caur priedulāju jādodas uz kreiso pusi.

No torņa virsotnes vērojams fantastisks skats – tā teikt, visa Rīga pie kājām. Redzams Vanšu tilts, Nacionālā bibliotēka, kā arī citas Rīgas centra augstceltnes. Tāpat var vērot elpu aizraujošos plašumus, mežus, netālu esošo Hapaka grāvi, veiksminieki pat var saredzēt jūru.

Ja ir vēlme izlocīt kājas kādā garākā staigājienā, vari arī doties 13 kilometru garā pārgājienā no Bumbu kalniņa līdz Baltajai kāpai. Trīs līdz piecu pārgājiena stundu laikā būs iespējams iepazīties ar 12 apskates objektiem, novērtēt Baltās kāpas pirmatnējo dabu un vienkārši labi atpūsties.

  • Vairāk par Bumbu kalniņu var uzzināt šeit.

Cenas tīrelis


Foto: F64
Cenas tīrelis atrodas starp Babītes ezeru un Olaini, aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas centra. Lai tur nokļūtu, jābrauc pa Rīgas–Liepājas šoseju un jānogriežas pie norādes "Purva laipa".

Tā ir izcila vieta rīta pastaigai, kam jāieplāno aptuveni pusotra stunda. Dodoties pastaigā pa 3,3 kilometrus garo purva taku, kas atrodas dabas lieguma teritorijā, iespējams atklāt brīnišķīgo ezeriņu kompleksu un iespaidīgā sūnu purva ainavas. Tāpat iespējams uzrāpties skatu tornī – pie kājām pavērsies purvs, kas savulaik bijis otrais lielākais Latvijā, tūlīt aiz Teiču purva.

Purvs ir arī nozīmīga vairāku aizsargājamu putnu sugu dzīves vieta. Cenas tīrelis ir viens no retajiem Latvijas purviem, kurā vienlaikus ir novērojama gan rietumu, gan austrumu tipa purva ainava.

  • Vairāk par Cenas tīreli var uzzināt šeit.

Garciema dabas taka

Foto: Ilze Cerbule
Garciemā izveidota skaista pastaigu taka, kas ved līdz pat jūrai. Gājēju taka no Aizvēju ielas līdz jūrai Garciemā ir 650 metrus gara. Tā ved cauri dabas parkam "Piejūra" un mežainajām piejūras kāpām, kas ir Eiropas Savienības aizsargājams biotops.

Taka, kura ved gar Eimuru kanālu, sākas pie Eimuru sūkņu stacijas, un tā iekļaujas dabas parka reljefā un gleznainajā ainavā.

Takas kreisajā pusē vērojamas augstas kāpas, dažviet sasniedzot pat 15,6 metrus virs jūras līmeņa. Nedaudz tālāk uz rietumiem atrodas arī Brēdes kalns, kas slejas 28,8 metrus virs jūras līmeņa. Tas pārsniedz pat citiem vairāk pazīstamās Garciema paraboliskās kāpas, kuru augstums virs jūras līmeņa sasniedz vien 22,2 metrus.

  • Vairāk par Garciema taku var uzzināt šeit.

Babītes pilskalns


Foto: F64
Babītes pilskalns ir lieliska vieta, lai izbaudītu mieru un pabūtu dabā.

Babītes pilskalns jeb Poļu kalns atrodas starp Lielupi un Babītes ezeru, Rīgas–Ventspils šosejas kreisajā pusē pie Varkaļu kanāla, pavisam netālu no Rīgas.

13. gadsimtā šeit svarīgo tirdzniecības ceļu malā atradās viens no Sēlijas un Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem – Babates jeb Svētās Marijas pils (1219–1228).

Pilskalns ir deviņus metrus augsts kalns, kas nu jau apaudzis ar kokiem, bet pie tā novietotas norādes un informācijas stends. Babītes pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

  • Vairāk par Babītes pilskalnu var uzzināt šeit.

Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī


Foto: Publicitātes foto
Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) Salaspilī ir skaisti visos gadalaikos – pavasarī šeit ir tulpju upes, vasarā zied rožu kolekcija, peonijas un citi augi, bet rudenī dārzā ar savu ziedēšanu priecē dālijas un citi rudens augi. Savukārt ziemā var baudīt vasarīgas vēsmas, apmeklējot oranžēriju.

NBD platība ir 129 hektāri. Tajā atrodas viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā, kas apvieno vienuviet vairāk nekā 13 000 augu dažādību. Rūpēs par reto augu saglabāšanu un cilvēku izglītošanu NBD kolekcijās sakopoti augi no visiem pasaules kontinentiem, izņemot Antarktīdu.

Foto: Publicitātes foto
Starp citu, ja viesojies NBD, līdzi vari paņemt arī nevajadzīgos puķu podus, lai dārza darbinieki tiem varētu dot "otro dzīvi".

Botāniskais dārzs ziemas periodā atvērts no pulksten 9 līdz 18. Informācija par biļešu cenām šeit.

Daugavgrīvas cietoksnis


Daugavgrīvas cietoksni no Rīgas centra šķir aptuveni 15 kilometri. No kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūras vērtību saglabāšanas viedokļa Daugavgrīvas cietoksnis ir unikāls objekts, jo faktiski tā ir vienīgā šāda fortifikācijas būve Latvijā, kuras pirmsākumi attiecināmi pat jau uz 17. gadsimtu, bet šādā veidolā tas gandrīz nepārveidots ir saglabājies no 18. gadsimta.

Daugavgrīvas cietokšņa pirmsākumi meklējami 1608. gadā, kad zviedri Daugavas jaunās grīvas kreisajā krastā pie Buļļupes ietekas uzcēla četrstūrainu Neimindes skansti, lai kontrolētu kuģu kustību.

Cietoksnis pie Buļļupes ietekas Daugavā kartē atgādina iespaidīgu sešstaru zvaigzni. Par objekta vēsturi vēsta vairāki stendi ceļa malā. Cietokšņa formu, kāda tā praktiski ir saglabājusies līdz mūsdienām, projektējis Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava favorīts Ēriks Dālbergs. Viņš devis nosaukumu arī visiem Cietokšņa bastioniem: Rīta zvaigzne, Sietiņš, Dienvidpols, Greizie Rati, Jūras zvaigzne, Ziemeļpols un trijstūra salas – ravelīni, no tiem ūdens grāvja apņemti trīs – Jūras ērglis, Jūras cūka un Delfīns. Cietoksnī bija kazarmas, noliktavas un baznīca.

Pēc Latvijas neatkarības kara cietoksni piešķīra Latvijas armijas artilērijas pulkam.

Pēc kara padomju vara cietoksnī iekārtoja ieslodzījuma vietu. Smagāk notiesātie te gaidīja savu kārtu uz nošaušanu vai nosūtījumu uz "labošanas darbu nometnēm". Cietoksnī tika iekārtotas arī kazarmas, noliktavas un torpēdu darbnīca.

  • Vairāk par Daugavgrīvas cietoksni var uzzināt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!