Pirmās liecības par Ropažu pili jeb vācu ordeņa brāļu pili sniedzis Livonijas piļu saraksts 1467. gadā. Arheologi jau vairākkārt devušies izpētes darbos uz Ropažu viduslaiku pilsdrupām, taču pilnībā tās atsegt nav izdevies. Pēdējie arheoloģiskie izpētes darbi atklājuši, ka pils bija apdzīvota jau 13. gadsimtā nevis 14. gadsimtā, kā iepriekš tika uzskatīts. Pierādījums, ka pils teritorija tika apdzīvota ātrāk, ir atrastās rotas, kas pēc izskata raksturīgas lībiešiem.
Pils teritorijā atrastas arī monētas no 14. gadsimta un dažādas senlietas, piemēram, naži, musketes lodes, kā arī neparasti liela pakavveida sakta, kas raksturīga Igaunijā dzīvojošajām senajām tautām.
Pils būvēta ar mērķi radīt nocietinājuma loku ap Rīgas pilsētu, lai nepieciešamības gadījumā Rīgai liegtu pieeju posmā starp Ādažu pili un Salaspili. Viduslaikos pils kalpoja kā saimniecības pils un novada centrs. 1559. gadā pili nodedzināja Maskavas karaspēks, kā rezultātā tika zaudēta ēkas militārā funkcija, un 17. gadsimtā tajā mitinājās citi īpašnieki, taču pēc tam tā tika pamesta un masīvie akmeņi izmantoti citu ēku celtniecībai.
Būtiski ir saglabāt pils mūrus, jo daži arheologi saka, ka pils patiesais vecums nemaz neesot noteikts un izpētes darbi turpināsies. Mūra augšdaļa ir nosegta ar koka lubiņu jumtiem, tādā veidā pasargājot apmeklētājus un neļaujot izgaist būtiskajam vēstures izpētes objektam. Pilsdrupu apskate ir bezmaksas, un tā ir droša apmeklētājiem.
Vispievilcīgāk šo vietu būs apskatīt dabas plaukšanas laikā, silta vēja un zaļuma ieskautiem, taču arī ziemas spelgonī Ropažu pilsdrupas ir apskates vērts galamērķis.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Vidzemes televīzijas raidījuma ''Vidzeme runā''.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
