Minikontinents uz vulkāna. Ko apskatīt Tenerifē?  (1)

Tenerifi mēdz dēvēt arī par minikontinentu. Tas tādēļ, ka šajā Kanāriju grupas salā dažu desmitu kilometru attālumā visu gadu var baudīt gan gruntīgu atpūtu silta okeāna piekrastē, gan pārgājienu lietusmežā, gan vulkānu tuksnesīgo ainavu, auglīgus dārzus un pat sniegotus kalnus ziemā. Ne velti slavenajam vācu dabas pētniekam Humboltam, te ierodoties, mute palikusi vaļā un tā iepaticies, ka viņš ne tikai apmeties Tenerifē, bet sarakstījis pat pamatīgu grāmatu par šejienes dabu un aicinājis šurp visus savus draugus.

"Delfi" uz salu devās novembrī sadarbībā ar Tenerifes Tūrisma padomi un aviokompāniju "airBaltic", kas nodrošina tiešos lidojumus uz salu un atpakaļ trīs reizes nedēļā.

Sala, kas oficiāli ir Spānijas, tātad Eiropas Savienības, teritorija, atrodas daudz tuvāk Āfrikas krastiem nekā Eiropai. Atrašanās vieta to vēsturiski ļoti ietekmējusi, jo Tenerife vienmēr bijusi arī jūrasbraucēju pieturvieta pa ceļam uz abām Amerikām, tāpēc te pirmie nonākuši dažādi aizjūru labumi. Piemēram, tieši šeit pirmo reizi Eiropas pusē sāka audzēt kartupeļus. Jā, jā, tu nepārlasījies, tieši kartupeļi, ko saucam arī par latviešu otro maizīti, līdz ar banāniem Tenerifē ir viens no visvairāk audzētajiem kultūraugiem. Klasika tāpēc ir klasika, ka vienkārša un lieliska, – kartupeļus salā, tāpat kā mūsu pusē, vāra ar visu mizu, tikai vēsturiski tenerifieši to darījuši okeāna sāļajā ūdenī. Ļoti praktiski un garšīgi. Un, kā stāsta vietējie, arī šeit populāras ir kartupeļu talkas, pēc kurām ugunskurā cep kartupeļus un ēd ar gardu zaļo vai sarkano mērcīti (tās var nopirkt visur, un mērcītes būs labs suvenīrs mājiniekiem).

Tenerifē biju novembrī, kad laika apstākļi salā ir mainīgi, bet mums, ziemeļniekiem, pat ļoti patīkami. Dienas laikā piekrastē ir ap +25 grādiem, bet augstāk kalnos kļūst vēsāks. Izdevās dažu dienu laikā gan doties pārgājienā pa kalniem, gan burāt un sastapt vaļu bariņus, gan izbaudīt Teides vulkāna varenību. Nobaudīju arī vairākus tieši Tenerifei raksturīgus ēdienus un turpat darītus vīnus. Lūk, dažas lietas, ko ikvienam ieteiktu izbaudīt šajā salā.

Nepārprotiet, atpūtai pludmalē nav ne vainas, labprāt papeldos un pasauļojos, bet ziemas mēnešos dienvidu salās no okeāna visai bieži pūš vējš, kas, šķiet, varētu nopūst ausis no galvas. Tāpēc otra labākā alternatīva Tenerifes baudīšanai, manuprāt, ir došanās pārgājienos. Tikai 40 minūšu brauciena attālumā no Lagunas pilsētas, kur bijām apmetušies (starp citu, ļoti apskatīt iesakāma pilsēta ar senatnīgu koloniālo laiku auru), kalnos atrodas Anaga. Tas ir plašs dabas parks, kurā apaļīgo kalnu muguras sedz seni lauru krūmi un ūdens sastopams visdažādākajās, tostarp visai neparastās, formās. Proti, šajos piejūras kalnos mēdz līt horizontāls lietus (vismaz vietējie to tā sauca). Saprotamāk, šķiet, būs, ja teikšu, ka Anagas kalnos aizķeras no Atlantijas nākušie mākoņi. Tāpēc šeit ir burvīgi zaļš mežs, kurā ieejot šķiet, ka esi nonācis juras laikmeta pasaulē un tūlīt, tūlīt no eikalipta aizsega pretī iznāks dinozaurs. Arī temperatūra te vienmēr ir zemāka nekā karstajos un izdegušajos salas dienvidos.

Tā kā Tenerife ir sala, turklāt vulkāniska, tajā sastopams prāvs pulks endēmisku augu un dzīvnieku. Daļu no tiem novēro vēl tikai Mikronēzijā un Madagaskarā. Šāds augs, kas sastopams vien retās pasaules vietās, ir, piemēram, neparastais pūķkoks, kas ļoti raksturīgs Kanāriju salu ainavai.

Anagas dabas parks ir mazāk apmeklēts nekā populārā Teide, kas ir tuvāk populārajiem salas dienvidiem, bet, manuprāt, tas brīnišķīgi piemērots nesteidzīgiem pārgājieniem. Vienkārši jāizvēlas viena no iezīmētajām pārgājienu takām un jāsāk iet. Derēs arī nepieredzējušiem ceļiniekiem. Bet, ja gribas kādu noteiktu maršrutu, iesaku pa kalnu mugurām aiziet līdz pat okeāna krastam, kur netrūkst iespaidīgu skatu un var pa gabalu apbrīnot Anagas klintis (Roques de Anaga). Tās ir divas paisuma laikā okeāna apskalotas klintis, uz kurām atrodama viena no plašākajām pūķkoku kolonijām. Tā kā tā ir aizsargājama, tur, protams, bez atļaujas iet ir aizliegts. Bet, kas aizliegts, tas daudziem vilinošs. Tāpēc nereti tūristi bēguma laikā turp aizbrienot, bet tad attopas, ka pie kājām skalojas ūdens, un zvana glābējiem. Glābēji īstā dienvidnieku mierā nesteidzoties atbraucot gan, bet pārkāpējiem pēc tam izraksta rēķinu par saviem pakalpojumiem, kā arī iekasē soda naudu par atrašanos aizsargājamā teritorijā.

Uzmanību! Ja dodies pārgājienā pa Anagas nacionālo parku, turies uz speciāli iezīmētajām takām. Ja kaut kas atgadīsies, glābēji būs klāt. Turklāt tās iezīmētas tā, lai būtu pēc iespējas plašāks mobilo sakaru pārklājums. Bet, ja kaut kas atgadīsies ārpus marķētajām takām, glābšanas izmaksas apdrošināšana nesegs.

Ja neesi drošs par savām ceļinieka spējām vai gribi uzzināt pēc iespējas vairāk par nacionālo parku, vari doties turp kopā ar sertificētu gidu. Gidu sarakstu var atrast šeit.

Doties nelielā pārgājienā te var ikviens. Tā teikt, dinozauri ir draudzīgi un salā bīstamu dzīvnieku nav, takas ir ērti izstaigājamas sportiskos apavos. Kad dosies pa zaļo krūmu un sūnu segtajiem pauguriem, pievērs uzmanību eikaliptiem. Kā stāstīja mūsu gide, tie nav vietējie koki un labprāt pārņemtu visu, tāpēc tiekot stingri ierobežoti, bet tiem šeit ir īpašs uzdevums. Eikalipti gluži kā tādi augu valsts kamieļi uzsūc un uzkrāj visu mitrumu, kam vien tiek klāt ar savām saknēm. Tas, protams, iznīcina visus citus augus zem to zariem, tomēr aizkavē arī augsnes nogruvumus līdz ar lietavām.

Vēl kāds interesants elements, kam pievērst uzmanību, staigājot pa dabas parku, ir alas klinšu sienās. Tās lielākoties ir cilvēku veidotas, gan lai lietus laikā paslēptos sausumā, gan arī vēsturiski izmantotas kā apbedījumu vieta. Tenerifē arī bijusi tradīcija mumificēt mirušos, turklāt tas, izmantojot okeāna sāļo ūdeni un pūķkoka sulu, darīts tik prasmīgi, ka mūmijas lieliski saglabājušās. Nostāsti vēsta, ka apglabāt mirušos drīkstēja tikai vīrieši, jo sievietēm saskarsme ar mirušajiem varētu laupīt auglību. Tagad gan alas ir tukšas, bet mūmijas var apskatīt muzejā salas galvaspilsētā Santakrusā (Santa Cruz de Tenerife).

Kad kārtīgi pastaigāts, apetīte liek par sevi manīt, tāpēc šeit pieminēšu dažus gardumus, ko ieteiktu nogaršot, esot Tenerifē. Pirmkārt, jau piesauktie ar mizu sālsūdenī vārītie kartupeļi. Ja negribi apvainot saimnieci, ēd tos ar visu mizu, dāsni uzzieķējot zaļo, ar ķiplokiem un garšaugiem aizdarīto mērcīti vai sarkano ar asākām, karijam līdzīgām garšvielām vircoto mērci. Abas tiek sauktas par šejienes raksturīgo ēdienu un lieliski saskan ar miltainu kartupeli. Tāpat mērcītes labi saderēs ar vietējo kazas sieru. Nealojies, Tenerifē tas nav ierasti asais, specifiskas garšas un smakas pavadītais kazas siers, kādu pazīstam. Šeit kalnos ganīto kaziņu siers top maigs, bez smaržas un drīzāk līdzinās mums zināmajam Mālpils sieram, ne Grieķijā vai Gruzijā baudītajam. Tāpēc mērcīte tam nāk tikai par svētību.

Ja jau sāku stāstīt par kazām, tad jāmin, ka kalnos ēd arī brangu, ar spēcīgām garšvielām vārītu kazas gaļas sautējumu. Arī tas drīzāk līdzinās labai liellopa gaļai, bez specifiskas piegaršas, un ir tiešām gards. Vislabāk to baudīt kādā no mazajiem ceļmalas krodziņiem, kur saimnieces gan neatklās savu sautējuma recepti, bet brangu tā porciju par ļoti pieņemamu cenu pasniegs gan. Klāt vari piedzert vietējo vīnu, jo bieži šie mazie krodziņi tiekot ierīkoti nelielās garāžās, kur uzglabā arī vīnu. Tāpēc ēdienkartē nebūs daudz ēdienu, bet tie būs tieši tādi, kā ēd vietējie.

Vēl viens interesants produkts ir "gofio" jeb kukurūzas milti, ko izmanto gan sāļos ēdienos, gan desertos. "Gofio" putra ar gaļu būs sātīgs pusdienu ēdiens, bet saldais ēdiens no šiem miltiem garšos nedaudz pēc rīsu pudiņa vai suflē.

Ieteikumi par gardumiem nebūtu pilnīgi, ja neminētu arī fantastiskos augļus, kas šeit pieejami plašā klāstā atkarībā no gadalaika, kad ierodies. Ja nu neko citu, tad, kā likums, būtu jāpagaršo kāds ķekars vietējo banānu. Ieteiktu dodies uz tirgu kādā no lielākajām pilsētām. Tur plašā klāstā atradīsi arī citus augļus, kā arī dažādas garšvielas, tostarp jau minēto mērču pagatavošanai mājās (atliek vien piejaukt olīveļļu un nedaudz ūdens).

Tenerifē nelielās porcijās darina arī ļoti labu vīnu, ko nedaudz eksportē, bet pārsvarā novērtē un izdzer paši salinieki. Plašu tā klāstu, kā arī vēstures muzeju ("Casa del Vino", www.casadelvinotenerife.com) atradīsi netālu no Lagunas.

Vīna muzejs un veikals ar degustāciju zāli un nelielu vīna dārzu pašā okeāna krastā pieder vietējai pašvaldībai. Te var iegādāties vīnus no visiem reģioniem, kā arī dažādus vietējo ražotāju gardumus, piemēram, no vīģēm un bazilika taisītu salātu mērci, dažādus džemus un citus labumus.

Tenerifē atrodas viens no pasaulē augstākajiem kalniem. Patiesībā Tenerife atrodas vienā no pasaulē augstākajiem kalniem. Kā jau minēts, Kanāriju salas ir vulkāniskas izcelsmes. Un vulkāns, kas veidojis Tenerifi, ir Teide. Šajā salā tas jau ilgi dus, bet, piemēram, Palmā pēdējā laikā neganti spļaudās. Lielākā tā daļa vairāk nekā četrus kilometrus slēpjas zem okeāna, bet virszemē ir vien trīs kilometri. Tādējādi, kopā saskaitot, sanāk augstums, kas pārsniedz 7500 metrus. Lai nu kā, Teide ir Spānijas augstākais kalns.

Bet tas, kādēļ vērts doties turp, ir neaprakstāmi iespaidīgā, Mēnesim līdzīgā, neauglīgā ainava. Te NASA veikusi savus izmēģinājumus pirms došanās kosmosā. Te, bez īpašām dekorācijām, tapušas neskaitāmas fantastikas filmas (piemēram, kauju ainas no "Clash of the Titans"). Un ikviens bez maksas te var gan doties pastaigā, gan vienkārši izbraukt ar auto un aplūkot iespaidīgos skatus vai pakāpelēt pa vulkāniskas izcelsmes klintīm. Savukārt, ja vēlies uzbraukt ar pacēlāju pašā virsotnē, tad gan iepriekš jāpiesakās elektroniski.

Uzmanību! Teides nacionālajā parkā ir arī valstij piederoša viesnīca ("Parador de Las Cañadas del Teide"), kurā ir ekskluzīva iespēja palikt pa nakti vulkāna tuksnesīgajā klajumā. Bet, ja salā neīrē auto, šurp var atbraukt arī ar sabiedrisko autobusu.

Ja esi Teidē, iesaku tur sagaidīt saulrietu, kas īpaši iespaidīgi izskatās tāpēc, ka atrodies virs mākoņiem. Nav pat jāzina īpaši punkti, kur meklēt neparastākos skatus, tie atradīsies paši, braucot arvien augstāk pa līkumotajiem ceļiem.

Bet pēc saulrieta īpaša pieredze būs zvaigžņu vērošana, jo šeit teju nav gaisa piesārņojuma un mākoņi atrodas pie kājām, tāpēc jebkurā dienā lieliski var izpētīt visus debesu ķermeņus, skaitīt krītošas zvaigznes un baudīt iespaidīgu klusumu. Tenerifes tūrisma padome sertificē gidus, kas var palīdzēt iepazīt zvaigznes, kā arī aizvedīs uz labākajām vērošanas vietām un nodrošinās ar aprīkojumu, bet – vēl svarīgāk – pa tumsu novedīs arī lejā uz pilsētu, jo nepieredzējušam braucējam kalnu serpentīni tumsā var būt liels izaicinājums.

Sertificēto gidu sarakstu un norādes nokļūšanai parkā atradīsi šeit.

Bet kas gan būtu Tenerifes apskate bez okeāna izbaudīšanas? Jāsaka, ka siltāks laiks, labākas pludmales un arī infrastruktūra atpūtai būs salas dienvidos, kur atrodas arī lielākā lidosta. Tur ir arī dzīvīgākās pilsētiņas un kūrorti.

Bet jāpiemin arī, ka visām Kanāriju salām rietumu piekrastē izveidotas aizsargājamās teritorijas, jo te gar krastu pulcējas delfīni, vaļi, milzu kalmāri un reti ūdensputni. Iespaidīgi, ka, tikai aptuveni kilometru iebraucot okeānā, var vērot prāvas pilotvaļu ģimenītes. Ja paveiksies – arī pudeļdelfīnus, bet, ja tālumā mani tādu kā ūdenī peldošu lielu, tumšu spaini, tas, visticamāk, būs kāds no šeit sastopamo piecu jūras bruņurupuču sugu pārstāvjiem.

Doties okeānā iepazīt ūdens radības var gan ar tūristu kuģīšiem, kas piestāj dienvidrietumu piekrastes pilsētās, gan jahtu (ostās piedāvājumu ir daudz), gan nelielās motorlaivās.

Savukārt, ja vēlies izbaudīt aktīvu atpūtu, Lasamerikā, Medano un citās dienvidrietumu piekrastes pludmalēs ir lieliski viļņi sērfošanai un kaitbordam.