Dabas parks Bernāti atrodas Nīcas novada Nīcas pagastā, braucot no Liepājas uz Lietuvas pusi. Iebraucot teritorijā, atrodama stāvvieta, bet pirms stāvvietas ir kafejnīca "Bernātu dzintariņš", kas atdzimusi no jauna – senāk šeit bijusi leģendāra Bernātu kafejnīca, ko vietējie joprojām atceras ar sajūsmu. Arī jaunā kafejnīca šobrīd ir lielā cieņā, un pieprasījuma dēļ nepieciešams veikt rezervāciju iepriekš. Ja esi nolēmis šeit doties, tad noteikti pamēģini gardos "pončikus" ar pūdercukuru.
Bernātos atrodas dabas taka, kas veidota Pūsēnu kāpas iepazīšanai un ved uz 37 metru augstās Pūsēnu kāpas virsotni. Šī ir Latvijas augstākā kāpa, tajā nokļūt var pa kāpnēm vai iestaigātu taku. Pati kāpa izveidojās laika posmā no 1785. līdz 1835. gadam, kad zem smiltīm apraktas ap 80 mājām, tai skaitā "Pūsēnu" mājas, kur dzīvoja mežsarga ģimene. Tāpēc kāpa arī nosaukta apputināto māju vārdā. Septiņdesmitajos gados daļu Pūsēnu kalna noraka un smiltis izmantoja silikātķieģeļu ražošanai, bet darbi pārtraukti ap 1980. gadu, kad ražošanai piemērotie smilšu krājumi izsīka. Šobrīd kāpai piešķirts dabas pieminekļa statuss.
Savdabīgā reljefa dēļ visur teritorijā ir mazi kalniņi, ko īpaši iecienījuši bērni un jaunieši. Bērnu prieks ir tik neizmērojams un lipīgs, ka pat visnopietnākais pieaugušais neviļus sāk lūkot, kurā no daudzajiem kalniņiem pašam mesties sniegā un laisties lejup. Tāpat te iespējams slēpot arī ar distanču slēpēm – slēpošanas vietas liepājnieki atraduši gan Bernātos, gan Grobiņā, gan uz Bārtas pusi. Mežā tikai nedaudz pazib brašie slēpotāji, kas pēc Ziemassvētkiem atgūst zaudēto formu.
Patīkama pastaiga būs cauri mežam līdz jūrai, kur kāpas galā sagaida norāde, ka novietots piemiņas akmens ar iekaltiem, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. gadā teiktiem vārdiem: "Te jābūt kūrortam." Vasarā Bernāti viennozīmīgi ir kūrorts, bet arī ziemas baltumā te ir tikpat patīkami un skaisti. Apskati īsu foto galeriju kā šeit izskatās ziemas baltumā.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.