Kurzemes piekrastes noslēpumainās celtnes – ceļojums bāku vēsturē  (1)

Kad nav bijušas skaidri iezīmētas ostas, valstij ar ļoti garu jūras robežu ir veidotas daudzas bākas, kas ierādīja drošāku kuģošanu un brīdināja par briesmām. Domājot par bāku vēsturisko nozīmi un noskaņu, prātā nāk vētras, lielie viļņi un ūdens šļakatas, kas atsauc atmiņā 2019. gada melnbalto filmu "Bāka" (The Lighthouse) par diviem bākas sargiem. Celtnes iemantojušas daudz un dažādus nostāstus, taču viennozīmīgi senākās Latvijas bākas atrodas Kurzemes piekrastē – Liepājas, Akmeņraga, Užavas, Ovišu, Slīteres, Kolkas un Miķeļbāka. Noteikti tās ir vērts apskatīt, jo bākas zaudē savu nozīmi, tiek pārvērstas par muzejiem vai pamestas sabrukšanai. Iepazīstinām ar visnotaļ skaistākajām un senākajām Latvijas bākām, jo to vēsture ir tādi pati kā mūsu – dažas ir izturējušas visus karus, dažas sagrautas un atjaunotas, dažas modernizētās, bet dažas pamestas pavisam.

Saukta par romantiskāko bāku Latvijā, jo atrodas vistuvāk jūrai. Celta 1889. gadā kā Robežu bāka, iemesls tam bija atrašanās tuvu cariskās Krievijas robežai ar Prūsiju, kur bākas gaisma rādīja ceļu kuģiem uz Liepājas ostu. Sākotnēji bāka bija koka konstrukcijas, taču pašreizējā – balts dzelzs cilindrs, kuru stiprina kniedēta dzelzs režģu konstrukcija, – celta 1910. gadā. Tās augstums ir 21 metrs virs jūras līmeņa. Bākugunis labas redzamības apstākļos var saskatīt pat 30 kilometru attālumā. Agrāk gaismas avots bija petrolejas gaismas lampa ar pievienotu rotējošu lēcu sistēmu, kuru darbināja pulksteņa mehānisms, taču pašlaik darbojas elektriskā spuldze, kas ir nekustīga.

Bāka atrodas Akmeņragā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā. Bākai ir 37 metru augsts ķieģeļu tornis, un tā izceļas ar atrašanos vienā no kuģošanai bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 kilometru garu sēkli, kas iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Lai arī te jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairāku kuģu katastrofas, tostarp Latvijas tvaikoņa "Saratow" uzskriešanu uz sēkļa 1923. gada septembrī. Bāka pieejama apmeklētājiem un tajā iespējams uzkāpt pa vītņveida kāpnēm ar 126 pakāpieniem. Bākas pārvaldniece izveidojusi kolekciju, kurā apskatāmi Akmeņraga bākas tuvumā atrastie dzintari, interesanti akmeņi un fosilijas.

Tā atrodas 18 kilometru attālumā no Ventspils, un pirmās ziņas par šeit novietoto navigācijas uguni manāmas 17.-18. gadsimtā. Bākas celtniecības darbus pabeidza 1879. gadā, uzceļot arī piestātni celtniecības materiālu piegādei. Užavas bāka bija ķieģeļu tornis, kas savienots ar vienstāva dzīvojamo māju bākas apkalpojošajam personālam. Kā vēsta informācija Ventspils mājaslapā, noprotams, ka šobrīd bāka ir slēgta, bet tā kā bākas augstums ir 19 metri un tā atrodas uz vienas no trim augstākajām kāpām — Teniroka kāpas, kuras augstums sasniedz 28 metrus, tad iespaidīgs skats pavērsies arī no malas. No tālienes šī kāpa atgādināja cepamo krāsni, tāpēc 19. gadsimtā Užavas bākas vāciskais nosaukums bija "Bakofen" (Backofen) jeb krāsns.

Celtne atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Ovišos. Bākas augstums ir 37 metri, un tā uzskatāma par vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā – celta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem saglabājusies līdz mūsdienām. Akmens mūra torņa diametrs ir 11,5 metri. Būve ir savdabīga, jo celtnes iekšienē atrodas otrs tornis trīsarpus metru diametrā, iespējams, savulaik militāriem nolūkiem būvēts. Te izveidots arī neliels muzejs ar bāku lampām, radioraidītājiem, vecajiem dīzeļģeneratoriem, kas noderēja elektrības pārrāvumu gadījumos.

Šī ir viena no skaistākajām bākām Latvijā un augstākā bāka Baltijā – 62 metri. Diemžēl tā apskatāma tikai no attāluma, bet iespaidīgais skats neatstās vienaldzīgu. Tā atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā un būvēta 1884. gadā, taču neveiksmīgi, jo tā sākusi svērties no vertikālās ass pat par 12 centimetriem un plaisāt lielā svara un purvainās augsnes dēļ, tāpēc būvniecība sākta no jauna. Bāka cietusi vairākas apšaudes un sprādzienus, taču nemitīgi atjaunota. Lai uzkāptu bākā un vērotu apkārtējo Baltijas jūras Kurzemes piekrasti un skaidrā laikā 35 kilometru attālās Sāmsalas Serves raga bāku, ikvienam jāpārvar 293 pakāpieni.

Kolkasragā, kas ir divu jūru satikšanās vieta, atrodas bāka, taču tā ir neparasta, jo atrodas uz mākslīgi veidotas salas jūrā, apmēram piecus kilometrus no krasta. Sala tika uzbērta 1872. gadā. Sākotnēji šeit bijusi koka bāka, tagadējais bākas tornis sāka darboties tikai divus gadus vēlāk.
Salas akmeņu bērumu nepārtraukti izskaloja viļņi un straume, tāpēc koka aizsargsienas aizstāja ar betona mūri, vēlāk visapkārt tika sakrauti dzelzsbetoni, starp kuriem salika akmeņus un maisus ar cementu. 21 metrus augstās metāla konstrukcijas tornis izgatavots Sanktpēterburgā, Krievijā. Laivotājiem ar pieredzi noteikti vienreiz mūžā ir jāaizbrauc līdz Kolkas bākai. Jāņem vērā, ka laivošanai piemērots laiks ir tikai 40 dienas gadā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Izmantotie informācijas avoti:

https://www.pdf-pape.lv/
https://industrialheritage.travel/
https://www.visitventspils.com/
https://www.redzet.eu/
https://www.visit.dundaga.lv/