Septiņas Latvijas mazākās pilsētas. Ko tur apskatīt?

"Tūrisma Gids" apkopojis septiņas Latvijas mazākās pilsētiņas pēc iedzīvotāju skaita, kas sniega rotā īpaši skaistas un vērtīgas apmeklējumam. Ielūkojies un ieplāno savu nākamo brīvdienu braucienu, iespējams, pa vēl neapgūtām takām.

Mazākā Latvijas pilsēta ir Durbe, kur dzīvo 505 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas Kurzemes novadā, braucot no Rīgas uz Liepāju pa A9 šoseju. Durbes novada mājaslapā teikts, ka 20. gadsimta sākumā, pateicoties pilsētas pirmā domes priekšsēdētāja dārznieka Sīmaņa Klēvera ierosmei, Durbe bija ievērojama ar saviem ābeļu dārziem. Šodien aizvien ar augļkopību nodarbojas vairākas novada saimniecības. Sezonā šajā reģionā bieži var sastapt augļu tirgotājus ceļa malā.

Durbē dzimis pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics. Ēkā, kurā viņš dzīvojis, ir izveidots muzejs ar arheoloģiskiem atradumiem, slavenu durbenieku sarakstītajām grāmatām, apskatāmi arī Durbes tautastērps, seni sadzīves priekšmeti un vēsturiskas fotogrāfijas. Iespēja doties izzinošās un interesantās ekskursijās pa Durbi un Durbes baznīcu.

Aktīvās atpūtas piekritēji var doties uz Durbes pilskalna taku, kas ved gar Durbes pilskalnu un Durbes dīķi. Durbes pašvaldība publicējusi informāciju, ka Durbes pilskalnā apskatāmas arī 14.gadsimtā celtās vācu ordeņa pils drupas. Pilskalna virsotnē izbūvēta skatu platformā, kas ļauj vērot Durbes apkārtnes ainavu un Durbes ezeru.

Pie Latvijas-Lietuvas robežas atrodas Subate, vien ar nepilniem 600 iedzīvotājiem, otra mazākā Latvijas pilsēta. Ko šeit apskatīt? Pilsētas centrā atrodas 1685. gadā celtā luterāņu baznīca. Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" apkopojis informāciju, ka šī ir vienīgā Latvijas baznīca, kuras arhitektūra atgādina 17. gadsimta beigām raksturīgās ideālā protestantu dievnamu formas. Interesanti ir ēkas stūros izvietotie mazie tornīši. Projektā "Zudusī Latvija" stāstīts par Subates katoļu baznīcu, kas celta 1831. gadā un bijusi no koka. Baznīcas ēka celta no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā. Apkārt baznīcai ir pagalms ar mūra žogu. Vienā laikā ar baznīcu, tās priekšā ir uzbūvēts zvanu tornis ar vārtiem un tornī viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa atrodas īpatnējs koka krusts.

Biedrība "Subatieši – sanākam, domājam, darām" piedāvā plašas brīvā laika pavadīšanas iespējas Subatē, iegādājoties laivas, katamarānus, ūdens velosipēdus, arī slidas un slēpes ziemas sporta aktivitātēm projekta "Brīvā laika pavadīšanas un veselīgas aktīvās atpūtas iespēju dažādošana Subatē" ietvaros. Pilsēta attīstījusi aktivitāšu iespējas ģimenēm, tāpēc ziemas aukstajā laikā Subates apkārtni var izmantot slēpotāji.

Ja vēlies nesteidzīgi pasapņot un izbaudīt skaisto ziemu, tad dodies pastaigā gar Subates ezeru. Ainaviski skati un mierīga atmosfēra. Subates vides pārskata raksturojumā minēts, ka, neskatoties uz ilgstošu lauksaimniecisko darbību, Subates pilsētas lauku teritorijā ir saglabājies daudz mežu, kas aizņem 3761,3 hektārus jeb apmēram 44% no kopējās apskatāmās teritorijas.

Pēc Latvijas oficiālā statistikas portāla datiem, Ainažos dzīvo vien 680 iedzīvotāju. Ainaži atrodas pie Igaunijas robežas. “Visit Salacgriva” raksta, ka pilsētas apskates ietvaros var doties uz Ainažu molu, kam agrāk bija ļoti svarīga loma pilsētas saimnieciskajā dzīvē, Veides pili, kuru cēla uzņēmējs Mārtiņš Veide, kā arī ļauties Ainažu klusumam un mieram. Noteikti esi dzirdējis par Vidzemes akmeņaino jūrmalu – 12 kilometru garo jūras krasta posmu jeb vienīgo vietu Baltijas jūrā, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Ja esi entuziasma pilns apskatīt piejūras mazpilsētu Ainažus, tad ielūkojies mūsu rakstā šeit.

Saukta arī par vienu no Latvijas šarmantākajām kūrortpilsētām. Iedzīvotāju skaits šeit pēdējos gados nav krasi mainījies, šeit dzīvo 860 cilvēku. “Visit Pāvilosta” mājaslapā raksta, ka vērts apmeklēt Pāvilostas simtgades parku, parkā atrodas piemiņas akmens 1941. un 1949. gada represijās cietušajiem. Parks izveidots kultūrvēsturiskā vietā, jo 19.gadsimta beigās šeit no visas apkārtnes saveda akmeņus, ko pa jūru transportēja uz Liepāju, lai izmantotu Liepājas kara ostas būvdarbos. Toreiz darba iespējas pievilināja šai vietai strādniekus no plašas apkārtnes un ap ostu sāka veidoties ciemats.

Kultūras un vēstures mīļotājus Pāvilostas novada stendā aizraus stāsti par izzinošajām ekskursijām Vērgales muižas kompleksā. Viena no kompleksa ēkām ir Vērgales pagasta muzejs, kurā saglabājies viens no lielākajiem manteļskursteņiem Kurzemē, savukārt Pāvilostas novadpētniecības muzejs ir bagāts ar savu iespaidīgo muzeja krājumu. Šeit ikviens ir aicināts apmeklēt plašās muzeja ekspozīcijas un laivu māju, uzzināt ko jaunu par dzintaru smelšanu un pat sagaidīt pārsteigumu.

Ziemas prieku baudītājiem pieejama slēpju noma viesu namā “Āķagals”, iespējams slēpot pa Pāvilostas pludmali un Zaļkalnu mežu. Pēdējā laikā popularitāti izpelnījies Pāvilostas sērfošanas klubs, kas piedāvā sērfošanas un vindsērfinga apmācības, kā arī inventāra nomu. "Instagram" cienīgas bildes sērfošanas sezonā ievietotas ļoti bieži. Vairāk par skaisto pilsētu lasi "Visit Pāvilosta" mājaslapā.

Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā un ir piektā mazākā pilsēta Latvijā vien ar 988 iedzīvotājiem. "Visit Valka" mājaslapā minēts, ka Strenču novada iedzīvotāji lepojas ar savu vēsturi un dabas objektiem. Apskatāms ir Gaujas plostnieks, Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas komplekss, kurā īpaši izceļas unikāla būve - 35m augstais jūgendstila ūdenstornis, kā arī otrs Latvijas un Baltijas resnākais koks - Kaņepju dižozols un Jercēnmuiža.

Strenču novada Tūrisma ceļvedis akcentē Plūdu stabu, kas ir liecinieks Gaujas plūdiem pavasara palu laikā. Tā stumbrā tiek veiktas precīzas atzīmes par ikgadējiem plūdu līmeņiem jau no 2010. gada. Būtisks objekts ir otrais vecākais dzelzsbetona tilts Latvijā, kas celts pāri Gaujai. Tilta platums ir 4,5 metri, kas būvējot tika aprēķināts tā, lai braucot var izmainīties divi zirgu pajūgi. Segums veidots no betona, bruģa un koka.

Protams, kā tad bez Gaujas dabas takas – applūstošās salas, savdabīgie koki, Strenču krāces, ko iemīļojuši laivinieki. Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvalde izveidojusi takas karti ar norādēm un objektu aprakstiem šeit.

Līgatnē iedzīvotāju skaits ir 1015. Dabas mīļotājus vienmēr vilinājusi Līgatnes daba taka, kur sastopamas dabas vērtības un vietējās savvaļas augu un dzīvnieku sugas. Līgatnes dabas takas mājaslapā minēts, ka pirmie šīs teritorijas iemītnieki bija seši staltbrieži un vēlāk arī divas meža cūkas. Laika gaitā sekojuši vēl daudzi citi dažādu apstākļu dēļ pamesti, ievainoti vai pieradināti dzīvnieku mazuļi. Pastaigu takas ierīkotas 4 līdz 5 kilometru garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm, jo ir gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi. Taku apmeklējumam nepieciešamas 2-3 stundas. Ziemas sezonā interesants piedzīvojums būs arī aktīvā pastaiga Vienkoču parkā ar sniega kurpēm.

"Visit Līgatne" ziņo, ka ir iespēja gida pavadībā, doties ekskursijā pa Līgatnes papīrfabriku un papīrfabrikas strādnieku ciematu, apskatīt dzīvojamās ēkas un publiskās iestādes - kultūras namu, slimnīcu, dzemdību namu, aptieku, kā arī ielūkoties atjaunotajā papīrfabrikas strādnieku dzīvoklītī un doties apskatīt smilšakmens atsegumos veidotās pagrabu alas. Vairāk par Līgatni apskati "Tūrisma Gida" rakstā šeit.

Pēc iedzīvotāju skaita šī pilsēta ir sestā mazākā Latvijā, jo te dzīvo 1347 iedzīvotāji. Sabiles tūrisma informācijas centrs akcentē pilsētas simbolu – Sabiles Vīna kalnu, kurš ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Tūristus un interesentus pilsētas piedāvājums vilinu visās sezonās. Aktīvās atpūtas piekritējiem iespējams brauciens ar plostu pa Abavu, pastaiga pa dabas takām “Zviedru cepures” apkārtnē – “Mīlestības taka” un “Zirgu taka”, pieejams brauciens ar rodeļiem un citas aktivitātes. Vairāk par Sabiles pilsētu vari aplūkot rakstā šeit.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.