Salaspils dārgumi: grandiozais memoriāls, oranžērijas un baznīcas drupas

Tikai pusstundas attālumā, braucot ar auto no Rīgas, atrodas vissenākā apdzīvotā vieta Latvijā. Salaspils novada mājaslapā minēts, ka bagātīgie arheoloģisko izrakumu materiāli pie Salaspils Laukskolas pierādījuši, ka te visagrāk Latvijā apmetušies jau pirmie akmens laikmeta cilvēki. Pa Daugavu – Latvijas vēsturē svarīgāko ūdensceļu – savā laikā kuģojuši gan vikingi, gan vācu tirgotāji un misionāri, gan krusta karotāji. Vēstures līkloči šeit ir bijuši gana raibi, tāpēc pirmā vieta, kur doties emocionāli piesātinātā pastaigā ir uz Salaspils memoriālu.

Ierodoties šeit, pakrūtē rodas smeldzoša sajūta. Uz iespaidīgās ieejas, kas saukta par "Dzīvības – nāves" sienu, atrodas vārdi: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme". Garais un smagnējais betons ir pats memoriālais muzejs, kas šobrīd apmeklētājiem ir slēgts, taču vieta tāpat vilina iepazīstināt ar sevi.

Memoriāls atrodas vietā, kur no 1941. līdz 1944. gadam pastāvēja nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma izveidotā Salaspils nometne. Emocionāli iespaidīgais piemiņas ansamblis aizņem 25 hektāru platību un ir atklāts 1967. gada 31. oktobrī Padomju Savienības okupētajā Latvijā. Šī starptautiska mēroga un nozīmes modernās arhitektūras objekta autori ir arhitekti Gunārs Asaris, Olģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis, Oļegs Zakamennijs un tēlnieki Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis, Jānis Zariņš. 1970. gadā memoriāla veidotāji saņēma PSRS augstāko apbalvojumu – Ļeņina prēmiju, bet mūsdienās tas ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā un Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas un arhitektūras piemineklis.

Šķērsojot galerijas ēku, jūtama savdabīga noskaņa, jo laukumā nepārtraukti darbojas metronoms, kas rada skaidri dzirdamu sirdspukstu skaņu. Salaspils memoriāla mājaslapā šī skaņa skaidrota kā mūžīgais laika ritums. Tālāk uzmanību pievērš aiz ceremoniju laukuma izvietotās grandiozā izmēra betona tēlniecības figūras – "Māte", "Nesalauztais", "Pazemotā" un skulptūru grupa "Solidaritāte", "Zvērests" un "Rot Front". Ap skulptūru kompozīciju ved lokveida gājēju celiņš, kura ārējā malā iezīmētas kādreizējo baraku vietas. Gar galeriju Dārziņu stacijas virzienā ved tā sauktais ""Nāves ceļš". Tā malā izvietoti stikla objekts "Panorāma" un informācijas stendi – obeliski. Ceļa galā atrodama piemiņas zīme un 2008. gadā izveidotā vācu karagūstekņu kapsēta.

Līdzās Salaspils memoriālam atrodas pēc nometnes likvidēšanas šeit izvietoto un vēlāk mirušo vācu karagūstekņu kapsēta, bet tālāk mežā – Salaspils garnizona vecie kapi, kur guldīti arī Salaspils nometnē bojā gājušie cilvēki.

Ziema mūs lutina un viss ir skaisti piesnidzis, tāpēc labākā izvēle ir doties Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas virzienā.

Ar vārdu "oranžērija" 17. gadsimta Eiropā sāka apzīmēt apsildāmas augu mājas pie lepnām rezidencēm, kuru augstdzimušie īpašnieki vēlējās visu gadu baudīt siltzemju augļus – apelsīnus, granātābolus, vīģes, banānus. Zaudējot savu sākotnējo nozīmi, oranžērijas kļuva par izglītības centriem, kuros iepazīstina ar eksotiskiem augiem un ģeobotāniku. Mūsdienās tās kalpo arī par patvēruma vietu iznīkstošām augu sugām.

Līdzīgs ir arī Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas stāsts, jo tas ir izglītojošs centrs. Šeit kolekcijas sāktas veidot jau 1956. gadā, un 2015. gada. 23. aprīlī tika atklāts jaunais Nacionālā botāniskā dārza oranžēriju komplekss.

Šodien oranžērijās aplūkojamas ap 2100 augu taksoni no visas pasaules, kuri pārstāv 116 dzimtas un 412 ģintis. Vecākie oranžērijas augi ir opuncijas, trihocereji un citi kaktusi. Tie aug ļoti lēni, tāpēc kolekcijas vecākie augi nebūt nav lielākie. Ikvienam no šiem kaktusiem ir vairāk nekā 40 gadu. Kompleksā apskatāmas četras zāles – siltā subtropu, sukulentu, vēsā subtropu un tropu zāle.

Kompleksa otrajā stāvā šobrīd skatāma Terēzas Zaķes izstāde "Ceļā uz paradīzes dārziem..." – skaisti dabas skati gan no kalniem, gan dabiskiem un mākslīgiem dārziem, kas liek pasapņot par nākotnes ceļojumu. Izstādi varēs apskatīt līdz 27. februārim.

Oranžērija ir atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas, no pulksten 9 līdz 18. Ieejas maksa oranžērijā pieaugušajiem ir seši eiro, skolēniem, studentiem un pensionāriem – trīs eiro.

Pēc oranžērijas tropu gaisa tā vien prasās izvēdināt galvu un ceļš aizved līdz Salaspils pludmales teritorijai, kur atrodas Svētā Jura baznīcas senākās altāra daļas fragmenti. Šis ir Rīgai tuvākais 14. gadsimta arhitektūras piemineklis. Saskatāmas romānikas un gotikas stila iezīmes (gotisko logu aiļu paliekas, nišas). Baznīca ilgus gadsimtus atradās Salaspils reliģiskās un sabiedriskās dzīves norisē, arī dažādu laikposmu karadarbības centrā.

Tuvāk apskatīt vēsturisko vietu diemžēl nevar, tai apkārt šobrīd aplikts nožogojums, jo tā ir drūpoša un bīstama apmeklētājiem

Baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā – Salaspils pludmales teritorijā. Virs altārdaļas mūra uzstādīts krusts.

Vairāk informāciju par pilsētas apskates vietām var atrast Salaspils novada tūrisma ceļvedī.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.