18. gadsimta beigas bija lielu politisku pārmaiņu laiks: bijusī Kurzemes un Zemgales hercogiste 1795. gadā kā pēdējā tagadējās Latvijas teritorijas daļa nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Drīz vien būtiskas pārmaiņas piedzīvoja arī Ventspils pils. 1825 .gadā tā iekļuva Kurzemes guberņas valdes interešu lokā un pils telpās tika nolemts ierīkot cietumu, Ventspils pilskunga (hauptmaņa) tiesas telpas un dzīvokli, stāsta Ventspils muzeja vadošā pētniece Māra Dāvida.
Turpinājumā – vēsturnieces sagatavots stāsts no Ventspils muzeja lasītavas: cietums pilī jeb kā viduslaiku pils kļuva par multifunkcionālu iestādi, kurā mita noziedznieki, tiesu vara, baznīcēni un draudzes skolas skolēni.
1827. gadā pils pārbūve bija beigusies – otrajā stāvā tika ierīkots pilskunga dzīvoklis ar sešām istabām, priekšnamu, virtuvi un citām saimniecības telpām, kā arī savu darbību uzsāka pilskunga tiesa. Pils trešajā stāvā, Dienvidu un Rietumu korpusā tika ierīkots cietums ar četrām kamerām – prastļaužiem – vīriešiem un sievietēm, atsevišķa kamera – kriminālnoziedzniekiem un īpaša kamera bija paredzēta arī sabiedrības labākajai daļai – pilsoņiem. Sardzes telpa, lazarete un pils uzrauga dzīvoklis atradās pils pirmajā stāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
