Meklējot pārgājiena maršrutu: septiņas mazāk zināmas dabas takas Jūrmalas apkārtnē

Jūrmalas pilsēta daudziem ir iecienīts galamērķis, šeit ir zināmas un arī mazāk zināmas pastaigu vietas dažādām gaumēm. "Visit Jūrmala" speciālisti nule nākuši klajā ar mazāk zināmu dabas taku ieteikumiem – ieteiktie maršruti ir gan garāki, gan īsāki, kādu no tiem noteikti var izmēģināt jau šajās brīvdienās.

Īsu pastaigu piekritēji var doties 1,6 kilometrus garajā maršrutā apkārt purva ezeram Melnezeram, kas atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Kā norāda Jūrmalas zinātāji, Melnezeru apvij noslēpumaini stāsti par nogrimušajiem dārgumiem – tumšajos ūdeņos slēpjoties nogrimuši tanki un pirms Otrā Pasaules kara ezerā steigā slēpti sudraba trauki no kādreizējās Ķemeru viesnīcas.

Pie Melnezera ir grants stāvvieta, takas segums – grants un zemes taka, kas ved cauri skaistam mežam, kur pa ceļam redzams informācijas stends ar norādēm uz apskates objektiem un liela karte, lai varētu plānot tālāko ceļojumu pēc atpūtas pie Melnezera.

Melnezera vidējais dziļums ir 1,4 metri, maksimālais dziļums – divi metri. Pavisam netālu no šīs skaistās vietas ir arī Slokas ezers ar putnu vērošanas torni un dabas taku, ko var ieplānot garākai pastaigai. Interesanti, ka šis nav vienīgais Melnezers Latvijā – to Latvijā ir vairāk nekā 20!

Nedaudz aiz Kauguriem, braucot Jaunķemeru virzienā, kreisajā pusē plešas Slokas ezers – brīnišķīga vieta, kur ik gadu mitinās tūkstošiem putnu. Pavasarī un rudenī te tiek organizētas Putnu vērošanas dienas, kad notiek izglītojošas lekcijas un bezmaksas ekskursijas.

Slokas ezera dabas taka ir 3,1 kilometru gara un tā lielākoties ir zemes taka. Posms, kas ved caur Vēršupītes dumbrāju, un citas mitrākās vietas klātas ar dēļu laipu. Pavasarī un rudenī atsevišķi posmi var būt pārplūduši, uzsver zinātāji. Taka ir apļveida, tā sākas un beidzas pie Slokas ezera, kur atbraucējus sagaida piknika vieta un septiņus metrus augsts, peldošs skatu tornis. Uzkāpjot skatu tornī, var nodoties putnu vērošanai Slokas ezerā, turklāt šī nodarbe iespējama visa gada garumā, arī ziemā, ja atrodamas no ledus brīvas vietas, kurās var uzturēties ziemojošie ūdensputni.

Zaļā kāpa ir viens no interesantākajiem Ķemeru Nacionālā parka dabas objektiem. 10 kilometrus garš apļveida maršruts pamatā ved pa meža ceļiem, kas vietām nostiprināti ar dolomīta šķembu segumu. Pastaigas maršruts no Partizānu ielas gar Zaļo kāpu ved līdz Sēra dīķu laipai un tad cauri Raganu purvam atpakaļ uz Ķemeriem.

Kad, ejot pa meža ceļu no Ķemeru puses, pēkšņi šķiet, ka priekšā ir stāva siena, esiet droši – tā ir Zaļā kāpa jeb vairākus kilometrus garš, ar priežu mežu noaudzis smilšu valnis, kas veidojies kā senās Litorīnas jūras krasts pirms vairākiem tūkstošiem gadu, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Sēra dīķi ir neparasts ģeoloģisks veidojums, kas atzīts par dabas pieminekli. Ja esat Ķemeros padzēruši "Ķirzaciņas" avota ūdeni, tad zināt, ka tā smarža ir kā vecām olām. Raganu purvā to sajutīsiet visur! Bet tieši ar sēru bagātais ūdens ir iemesls šejienes īpatnējajai florai un dīķu nokrāsai. Sērūdeņiem piemīt dziednieciskas īpašības.

Raganu purvs atrodas Lapmežciema pagastā, bet minētā taka ved pa Raganu purva rietumu malu, pa ceļu starp Ķemeriem un Antiņciemu. Šeit vērojama Latvijā reti sastopama dabas parādība – vietā kur sērūdens avoti izplūst virszemē, ir izveidojušies vairāki dīķi, kuros uzkrājas no avotiem plūstošais ūdens.

Nokļūt uz šo dabas pieminekli var pa Robežu ielu Antiņciema virzienā, mērojot divus kilometrus pa meža un purva ceļu nonāksiet pie stāvlaukuma kreisajā pusē, tam pretī – ceļa labajā pusē – purva laipas sākums.

Kā norāda "Visit Jūrmala" speciālisti, Melnalkšņu dumbrāja koka laipu taka un meža taka ļauj iepazīt pārmitru platlapju mežu – melnalkšņu dumbrāju Vēršupītes krastos. Laipas segums ir koka dēļi, kuru platums ir 120 cm. Jāteic, ka taka nav gara, tā vijas vien 600 metrus, vedot pa vēsturiskā Ķemeru kūrorta parka celiņiem, tādēļ gājienu var ērti pagarināt līdz sēravota paviljonam "Ķirzaciņa" vai Ķemeru centram. Vērtīgi būs aiziet arī uz tuvumā esošo Mīlestības saliņu un nelielo paviljonu, kā arī iespaidīgo sanatorijas ēku un veco pareizticīgo baznīcu.

Taka sākas pie Ķemeru nacionālā parka informācijas centra "Meža māja", turpat pieejama arī auto stāvvieta.

Garāka maršruta cienītājiem un īstiem piedzīvojuma meklētājiem Jūrmalas eksperti iesaka pārgājienu maršrutu ''Mežtaka'', kas iet cauri kūrortpilsētai divos posmos. Pirmais ir 28 kilometru garais Mežtakas posms, kas visā garumā ved cauri Ķemeru Nacionālajam parkam. Maršruts sākas Kārniņu kapos un ved cauri Čaukciemam, Zaļajai kāpai, Ķemeriem, Slokas ezeram un finišē Bigauņciemā. Lai izietu maršrutu būs jārēķinās ar septiņām līdz deviņām stundām, maršrutu iespējams sadalīt divās dienās.

Sīkāku aprakstu un maršruta karti posmam no Jāņukroga līdz Bigauņciemam meklē šeit.

Otrais posms ir no Bulduriem līdz Rīgas centram. 23 kilometru garais maršruts sākas pie Bulduru dzelzceļa stacijas. Lai aizietu līdz galamērķim – Rīgas Rātslaukumam –, jārēķinās ceļā pavadīt astoņas līdz 10 stundas. Maršruts vedīs caur Bulduriem, Priedaini, Liepezeru, Lāčupi, Iļģuciemu un noslēgsies Vecrīgā.

Kā teikts "Baltic Trails" mājaslapā, tad maršruts ir alternatīvs veids, kā no Jūrmalas nokļūt līdz Rīgai, ejot pa mežu. Sīkāku aprakstu un maršruta karti posmam no Bulduriem līdz Rīgas centram meklē šeit.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.