Dabas fotogrāfs Kārlis Buškevics: Latvija ir kā viens liels dabas parks

Apskatot fotogrāfa Kārļa Buškevica "Instagram" kontu, tā vien šķiet, ka viņš ir kā piesiets dabai (vai varbūt daba piesieta viņam?). Proti, tur, kur ir Kārlis, tur ir arī dabas skaistums. Vaicāju, kā viņš konkrētajā mirklī spēj būt tieši tur, kur dabā notiek kādas pārmaiņas. Viņš stāsta, ka lielāko daļu dzīves pavadījis pilsētā, bet nu jau kā sešus gadus dzīvo laukos. Pārvācies uz dzīvi Zemgales plašumos. "Šī vieta mani piesaistīja ar plašiem dabas skatiem un trakoti skaistiem saullēktiem un saulrietiem. Tā nu ir sanācis, ka dzīvoju ļoti tuvu dabai un dažādiem dzīvniekiem," atklāj fotogrāfs. Tāpat Kārlis atzīst, ka, vērojot dzīvniekus un mainīgos dabas apstākļus, ir iemācījies sajust to īsto brīdi, kad ir jādodas laukā un jātver skats. Bez šaubām, ir arī gadījies, kad ainava vai saulrieta krāsas ne līdz galam spēj pārsteigt. Par to nevajag saskumt, jo vienmēr izdodas sastapties ar kādu zvēriņu un iemūžināt to skaistā fotogrāfijā.

Kārļa hobijs aizsācies pirms 10 gadiem. Tad viņš strādājis darbavietā, kur katru nedēļu bija jādodas uz citu Latvijas vietu. "Es bieži vien izbraucu pirms saullēkta un pārbraucu mājās pēc saulrieta. Braucot es vienmēr redzēju krāšņus skatus un vietas... Nespēju tam pretoties un sāku šo skaistumu dokumentēt ar savu mobilo telefonu. Tad sapratu, ka ir īstais brīdis no plaukta izvilkt savu veco fotokameru un doties ārā fotografēt. Pat nenojautu, kur šis lēmums mani dzīvē aizvedīs," atminas Kārlis.

Kārlis stāsta, ka agrāk devies fotografēt dabu un tās mainīgos apstākļus teju katrā brīvajā brīdī. Bet patiesībā tolaik viņam pat nebijusi liela izpratne par fotogrāfiju kā tādu. Bieži vien izsteidzies ārā, pat nepalūkojot, kāds laiks ir aiz loga. "Degsme pret fotografēšanu un dabas iepazīšanu tajā laikā bija milzīga. Man viss likās interesants un fotografēšanas vērts. Bet tagad lielu lomu manā dzīve spēlē ģimene un īpašums, par kuru nepārtraukti ir jārūpējas, tāpēc brīvā laika manā nedēļa ir dikti, dikti maz. Un neslēpšu, ka ir arī tādi brīži, kad brīvs laiks it kā šķietami atrodas, lai dotos fotografēt, taču laika apstākļi man nav pa prātam," stāsta fotogrāfs. Viņš piebilst, ka mīl visus četrus Latvijas gadalaikus, tāpēc arī viņu var sastapt pilnīgi visos gadalaikos dabā. Neliela pauzīte... Tomēr vismīļākais Kārļa gadalaiks esot rudens, kad lapas sāk krāsoties un migla rada burvīgu skaistumu visapkārt.

"Patiesībā jau kopš maza bērna kājas esmu dabā. Tajā laikā devāmies dažādos izbraucienos, pārgājienos un piedzīvojumos kopā ar vecākiem. Iespējams, no tā laika ir izveidojusies šī plašā mīlestība pret dažādām aktivitātēm dabā. Bet nav jau tā, ka es dodos tikai šādos piedzīvojumos. Mana sieva ir komforta mīle, bet manis dēļ viņa ir gatava arī pāris naktis gulēt teltī bez dušas (smejas). Liela daļa izbraucienu ir ar augstu komforta līmeni. Un bieži vien ar viltu šie komforta braucieni pārtop par maziem pārgājieniem," sajūsmā dalās Kārlis.

Kārlis stāsta, kad piedzimis pirmais bērniņš, viņš nesapratis, kā fotografēšanu var apvienot ar bērnu un ceļošanu. Ar laiku iemanījušies tikt galā ar bērna režīmu, saspringums mazinājies un varēja ceļot ar daudz vieglāku prātu. Šobrīd atrodas laiks un vēlme arī fotografēt.

"Decembra beigās ar sievu, piecus gadus veco dēlu un pusotrgadīgo meitu devāmies pirmajā garajā braucienā ar mašīnu uz Zakopani Polijā. Bijām bažīgi par ilgajām stundām mašīnā, proti, vai bērni spēs izturēt, un vai mums nekūpēs galva no viņiem. Bet bērni uzvedās kā zelta gabaliņi, un sapratām, ka varam mierīgi doties tālākos un ilgākos braucienos ar mašīnu. Tāpēc šajā braucienā arī sanāca pafotografēt. Bet vēlos piebilst, ka, dodoties ar ģimeni ceļojumā, mans uzsvars netiks likts uz dabas fotografēšanu. Lūk, tā vienmēr paliks kā variants, ja nu sakrīt, ka varu izskriet," stāsta Kārlis.

Vaicājot Kārlim, kas, viņaprāt, ir skaistākā vieta Latvijā, viņš bez aizdomāšanās uzsver, ka Latvija nav tik liela, lai būtu tikai viena konkrēta vieta. Viņš Latviju raksturo kā vienu lielu dabas parku. Piebilstot, ka Latvijā ir iespēja atrast pat ļoti, ļoti skaistas vietas, sākot ar Kurzemi – Ventas rumba, Kolka, jūra un stāvkrasti. Beidzot ar Latgales pakalniem un ezeriem. Bet pati mīļākā esot Latgale – tai gan ir jāvelta vismaz trīs dienas.

Kārlis neslēpj, ka izmanto dažādas lietotnes, lai Latviju kadrā noķertu pašā skaistākajā gaismā. Piemēram, ir aplikācija, kas ziņo par ziemeļblāzmas iespējamību, saullēkta un saulrieta laiku un precīzu tā atrašanās vietu konkrētajā objektā. Tāpat ir arī aplikācija, kas fiksē negaisa mākoņus un zibens aktivitāti.

Kārlis akcentē, ka pandēmijas laikā būtiski palielinājās cilvēku skaits, kuri devās uz dabas objektiem vai arī vienkārši atpūtās pie dabas. "Cilvēki ir traki mēslotāji un dabas noteikumu pārkāpēji. Būs daļa cilvēku, kuri par spīti gribēs pārkāpt noteikumus un neievērot minimālās uzvedības normas dabā. Cilvēkam jāsaprot, ka mežs nav izklaides vieta vai vieta, kur izbļaustīties. Mežs ir daudzu dzīvnieku, putnu, radību un kukaiņu mājas... Mums nav nekādu tiesību tur atstāt savus atkritumus, klaigāt un bļaustīties. Izbradāt vietas, kur lielām cilvēku masām nav paredzēts iet. Mums jāiemācās respektēt dabu," atklāts ir fotogrāfs Kārlis Buškevics.

"Kā jau vienmēr, ja kaut ko vēlies jaunu uzsākt, atceries, ka nāksies no kaut kā atteikties. Dabas fotogrāfam noteikti sanāks atteikties no dažādām ballītēm un draugiem, jo pie dabas pavadīsi ļoti daudz laika. Otrs punkts varētu būt tas, ka skapis piepildīsies ar daudzām pārgājienu drēbēm. Kāpēc tā? Slikts un konkrētajiem laika apstākļiem nepiemērots apģērbs var pat ļoti traucēt. Un trešais punkts: tev būs jābūt pacietīgam un nesteidzīgam, sastopoties ar meža zvēriem," ieteikumos dalās Kārlis.