Biju jau pārliecināts, ka nokavēšu. Pirmais sārtums debesīs parādījās jau pusotru stundu pirms saullēkta, kad es vēl nebiju pat pusceļā. Tomēr Kolkas ciemā iebraucu vēl bez saules. Fiksi piesēju somai foto statīvu un soļoju uz pludmali. Horizonts, taisns kā lineāls, pāršķeļ skatu – apakšā tumši zils, bet augšā koši oranžs. Paspēju!
Nolēmu brīvdienās notestēt divas lietas. Patiesībā trīs. Jaunu telefonu, jaunu elektromobili un savu miega slieksni. Cēlos puspiecos, lai uz Kolkas mola paspētu tieši astoņos – dažas minūtes pirms saullēkta. Pa ceļam vēl bija jāieskrien uz piecpadsmit minūtēm palādēt automobili.
Ideja bija vienkārša - uztaisīt pāris kadrus ar vecā mola pāļiem. Garās ekspozīcijas kadrus, jo ir taču ziema, viss ir apmācies un drūms un tumšs. Izrādījās gluži pretēji. Teju pilnīgi skaidras debesis, mierīga jūra un koša, spoža, oranža saule. Līdzi paņemtais statīvs palīka īsti neizmantots, jo tik spožā gaismā par "lēnajiem" kadriem var aizmirst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
