Ideja īsam brīvdienu ceļojumam – senās Žironas šarms un Dalī veidotā pasaule Figeresā

Jau vairākus gadus no Rīgas uz Žironu ir iespējams lidot ar zemo cenu lidsabiedrību "Ryanair". Aviobiļetes Rīga-Žirona-Rīga, lidojot aprīļa sākumā, izmaksāja 37 eiro. Pirms lidojuma iepazināmies ar Spānijā spēkā esošajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem, kā arī aizpildījām anketas (Health Control Form) Spānijas Veselības ministrijas mājaslapā "Spain Travel Health". Šīs anketas tiek pārbaudītas pie izejas no lidostas. Tā kā Žironas lidosta ir aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā no Barselonas, daļa atlidojušo izvēlas nepalikt Žironā un dodas tālāk uz lielpilsētu. Mēs tomēr bijām nolēmuši izpētīt vēsturisko pilsētu un "Booking.com" iepriekš rezervējuši vienistabas dzīvokli Žironas vecpilsētas centrā. Viena nakts divām personām tajā izmaksāja 54 eiro.

No lidostas uz Žironas centru braucām ar taksi – aptuveni 20 minūtes. Pieejams ir arī autobuss, kas finansiāli ir krietni izdevīgāks (biļetes cena ir 2,75 eiro), tomēr tā kustības saraksta laiku dēļ izlēmām par labu taksometra pakalpojumam. Bijām priecīgi, ka sanāca braucienu dalīt ar vēl divām personām, kas steidzās uz vilcienu Žironā. Pirmo reizi Žironu ieraudzījām, kad izkāpām pie dzelzceļa stacijas.

Kad bijām šķērsojusi vienu no neskaitāmajiem gājēju tiltiņiem, pavisam neplānoti attapāmies pie iespaidīgas celtnes – Žironas Svētās Marijas katedrāles. Tās būvniecība tika sākta 11. gadsimtā, turklāt tai ir otrais pasaulē platākais baznīcas joms (platākais pasaulē ir Svētā Pētera bazilikai Vatikānā). Šī katedrāle kļuva par mūsu turpmāko dienu atskaites punktu, jo dzīvojām vien divu minūšu gājienā no tās. Jau pirmās dienas pievakarē, pēc pastaigas pa vecpilsētas ieliņām, atskārtām, ka Žirona ir kas vairāk par krāsainajām mājiņām centrālās upes krastos – tā ir vēsturiska pērle un vēsta par katalāņu kultūru.

Apzināti Žironas iedzīvotājus saucu par katalāņiem, nevis spāņiem – visur pilsētā ir manāmi izkārti katalāņu dzeltenie karogi un politiski saukļi, kas tieši vai netieši saistīti ar Katalonijas un Spānijas politisko interešu konfliktiem. Žironā ir izteikti jūtama cilvēku nostāja šajā jautājumā – arī valoda, kurā pieejama dažāda informācija, piemēram, ēdienkartes ir rakstītas tieši katalāņu, nevis spāņu valodā. Mēs, kā tūristi pilsētā, bijām toleranti un pieņēmām to, ar kādu nacionālo identitāti vairums satikto cilvēku savi saista.

Otrajā dienā bijām apņēmušies izpētīt visu vecpilsētu. Kā pirmais tās dienas apskates punkts bija Ebreju vēstures muzejs. Daļa vecpilsētas ap katedrāli skaitās Žironas ebreju kvartāls. Jau kopš 12. gadsimta šīs tautas kopiena dzīvoja ieliņu un kāpņu labirintos, kur mūsdienās tūristi maldās, meklējot skaistāko skatu no kafejnīcas galdiņa. Muzejā uzzinājām par šīs tautas vēsturi Katalonijā, kā arī par Žironas ebreju kvartālu. Muzejs bija plašs un moderni iekārtots, taču visvairāk prātā ir iespiedies iekšpagalms, kur zemi rotāja Dāvida zvaigznes ornaments un gar ēkas sienu vijās augi, un saulē spīdēja citroni. Šī muzeja apmeklējuma cena ir 4 eiro, uzrādot studenta apliecību, – 2 eiro.

Dienas turpinājumā, nejauši garām ejot, pamanījām vārtus – ieeju Vācu dārzos (Jardins dels Alemanys). Jau pavasarī, kad visi augi nebija saplaukuši, elpa aizrāvās no skaistuma, ko šajos dārzos var baudīt. Dārzi ir izveidoti visapkārt Žironas katedrālei. No otras puses katedrāli ieskauj Franču dārzi (Jardins de la Francesa). Tos arī papildina viduslaiku Žironas mūri un torņi (Muralles de Girona). Paši dārzi ir vairākos līmeņos, un tie ir savienoti ar akmens celiņiem un tiltiņiem, kas ir daļa no minētajiem mūriem. Pastaigājoties pa šiem dārziem, brīžiem var pārredzēt arī visu pilsētu no augšas un nemanāmi attapties citā pilsētas daļā, ejot pa mūra ceļu. Vācu dārzi un akmens mūri ir tie, kas pēc ceļojuma visvairāk asociēsies ar Žironu – tūju smailes saulē un akmens kāpnītes prātā paliks vēl ilgi.

Pēc ilgajām pastaigām nolēmām pavakariņot. Vietu izraudzījāmies pēc lokācijas un novērtējuma "Google Maps" piedāvātajās ēdināšanas vietās – tā bija "Le bistrot", kas drīzāk līdzinājās restorānam, nevis tam, ko vidējais cilvēks izprot ar vārdu "bistro". Par 15 eiro saņēmu otro ēdienu, desertu un dzērienu – viss augstā kvalitātē un pasniegts ļoti viesmīlīgi. Jāmin, ka šis restorāns atrodas vecpilsētā, vietā, kur ir filmētas kulta seriāla "Troņu spēles" ("Game of Thrones") ainas, te noteikti ir vērts doties šī seriāla faniem.

Trešajā ceļojuma dienā devāmies uz kaimiņpilsētu Figeresu (Figueres), kas ir aptuveni stundas brauciena attālumā no Žironas. Braucām ar vilcienu (biļete maksāja 4 eiro), taču ir pieejams arī autobuss. Šīs pilsētas apmeklējuma iemesls bija sirreālisma mākslinieka Salvadora Dalī muzejs. Dalī 1904. gadā piedzima Figeresā, un šis muzejs ir ierīkots teātra ēkā, uz kuru viņš bieži devās bērnībā. Pēc Spānijas pilsoņu kara šī ēka bija sagrauta, tās atjaunošanu uzņēmās Dalī, kurš kopā ar komandu radīja savu pēdējo mākslas darbu, – šo ēku, kas tagad pārtapusi muzejā, un slavens tas ir tieši tādēļ, ka tur aplūkojama Dalī radītā māksla, faktiski visa ēka tāda ir. Muzejs apmeklētājiem durvis vēra 1974. gadā un ir ļoti populārs tūristu vidū. Tā savdabīgā ārējā fasāde un jumta rotājumi piesaista uzmanību katram garāmgājējam, bet muzeja iekšpusē valda cirkam līdzīga atmosfēra, ko papildina eleganta un smalka interjera elementi, piemēram, griestu gleznojumi.

Šis muzejs atšķiras no viscaur gaišajiem mākslas muzejiem, pie kuru sienām karājas gleznas zelta rāmjos – Dalī ir radījis sirreālu vidi, kurā katrai īpatnējajai detaļai ir sava loma kopīgajā kompozīcijā, pašā muzejā. Viena no apskatāmajām ekspozīcijām īpaši pārsteidza – kapakmens ar Dalī vārdu, dzimšanas un miršanas gadiem. Lai gan sākotnēji šķita, ka tas ir simbolisks eksponāts ar māksliniecisku nozīmi, izrādās tas muzejā ir pamatotu iemeslu dēļ – pats mākslinieks ir apglabāts zem muzeja. Jāņem vērā, ka muzeja apmeklējuma laiks ir iepriekš jārezervē, kā arī jāpārbauda, vai tas strādā dienā, kad ir plānots to apmeklēt (pirmdienās muzejs ir slēgts). Pieaugušai personai apmeklējums izmaksā 14 eiro, bet studentiem un pensionāriem, uzrādot dokumentus, ieejas cena ir 9 eiro.

Figeresā nolēmām atvilkt elpu kādā kafejnīcā, tur pamanījām vienu no Katalonijā vērā ņemamajiem aspektiem – vietējo iedzīvotāju angļu valodas zināšanu trūkumu. Tā kā sāta sajūta bija sasniegta, nolēmu, ka kruasānu, kuru nebiju apēdusi, vēlos paņemt līdzi. Manis uzdoto jautājumu angļu valodā, vai varētu saņemt papīra maisiņu kruasāna līdzņemšanai, kafejnīcas darbinieks nesaprata, arī papildinot jautājumu ar žestiem, sapratne neradās – toties man piedāvāja visu iespējamo, ko vien var piedāvāt, proti, salvetes, labierīcību atslēgu, komplektu līdzņemšanai, ko veido kafija un smalkmaizīte. Nolēmu darbiniekam parādīt "Google tulkotāja" rezultātu ar frāzes "papīra maisiņš līdzņemšanai" tulkojumu uz katalāņu valodu. Izskanēja skaļi smiekli un man pasniedza papīra maisiņu, un izteica laba vēlējumus. Pirmo reizi mūžā uz salvetes rakstījām atsauksmes par kādu kafejnīcu – vēlējāmies pateikties par lielisko ēdienu un servisu, taču interneta vidē nebija iespējams šādu atsauksmi atstāt. Īsumā – valoda nav šķērslis pozitīvai attieksmei vienam pret otru.

Šīs dienas izglītojošo tūri noslēdzām ar Žironas Mākslas muzeja apmeklējumu. Jāatzīst gan, ka šis mākslas muzejs ir vietēja mēroga – tas iekļauj eksponātus no Katalonijas provinces mākslinieku darbiem. Lielākā daļa šī mākslas muzeja ekspozīcijas ir veltīta dažādiem viduslaiku reliģiskas nozīmes darbiem, proti, dažādu svēto skulptūrām un Bībeles stāstu gleznojumiem. Gan Žironas katedrāli, gan Katedrāles muzeju, gan Mākslas muzeju var apmeklēt, iegādājoties vienoto biļeti – 10 eiro pieaugušajiem, 8 eiro studentiem un pensionāriem.

Atlikušo laiku Žironā pavadījām, baudot senās pilsētiņas šarmu, meklējot suvenīrus mīļajiem un plānojot atpakaļbraucienu – tas bija būtiski, jo izlidošana bija agri no rīta. Tūristu informācijas centrā noskaidrojām, ka varam droši paļauties uz taksometru pakalpojumiem arī nakts stundās, kas daudzviet Rietumeiropā un Dienvideiropā var būt problemātiski, it īpaši salīdzinoši mazās pilsētās. Tās dienas vakarā zvanījām un rezervējām taksometru braucienam uz lidostu, vēl pirms saule būtu uzlēkusi. Notika, kā mums solīja – transports ieradās laikā un viss noritēja gludi. Par 30 eiro samaksu droši nokļuvām lidostā, lai dotos atpakaļ uz Rīgu.

Četras dienas Spānijā, Katalonijā, Žironā – tieši tas, kas nepieciešams, lai atvilktu elpu no ikdienas rutīnas un steigas, pētot vecpilsētas akmens labirintus, baudot mākslu un raugoties uz mēnesi no blāvas gaismas apspīdētām katedrāles kāpnēm. Nu jāplāno ceļojums uz nākamo vietu, no kuras raudzīties uz to pašu mēnesi.