Balkānu pussalas valsts Bulgārija ir caurvīta ar senas vēstures liecību vietām, unikāliem dabas apskates objektiem, krāšņu arhitektūru, šarmantiem ciemiem un pilsētām, un, protams, lieliskām Melnās jūras pludmalēm. Tūroperatora "Novatours" speciālisti dalās īpašāko vietu ieteikumos, kas noderēs gan tiem, kas Bulgārijā ir jau viesojušies, gan tiem, kas tikai vēl plāno turp doties.
Bulgārija atrodas Eiropas dienvidaustrumu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar Rumāniju, dienvidos – ar Turciju un Grieķiju, rietumos – ar Serbiju un Maķedoniju, austrumos tās krastus apskalo Melnā jūra; saulainās piekrastes garums sastāda 378 km. Lielāko teritorijas daļu aizņem Balkānu kalni un pakalni. Valsts dienvidaustrumu daļu un Melnās jūras piekrasti klāj ielejas un pakalni. Galvenā Bulgārijas upe ir Donava, kas ir dabas veidota ziemeļu robeža ar Rumāniju. Labākais laiks atpūtai Bulgārijā ir no maija līdz septembra vidum. Melnās un Vidusjūras ietekmē valstī ir maigs klimats. Vasarā šeit reti ir neciešams karstums, gaisa temperatūra sasniedz 25-31 grādu siltumu, ūdens – 25 grādu siltumu. Kalnu apvidos mēdz būt par 5 grādiem zemāka gaisa temperatūra nekā citās valsts daļās.
Senas vēstures liecību glabājošas vietas
Akmeņu mežs (Pobiti Kamani) atrodas 10 kilometrus no Varnas. Tā teritorijā ir izveidojies unikāls akmeņu mežs, vienīgais šāds mežs visā pasaulē. Meža 50 kvadrātmetru teritorijā atrodas viena liela akmeņu grupa, kurai apkārt izvietojušās vēl 15 mazākas. Šī vieta ir ieguvusi pasaules mēroga interesi, ģeologi no visas pasaules apmeklē mežu, cenšoties izdibināt tā noslēpumu un akmeņu mīklu. Bulgāri tic, ka mežs izstaro ļoti spēcīgu enerģiju.
Perperikona ir lielākā megalītiskā arheoloģiskā vieta Balkānos. Tā atrodas augstā, akmeņainā kalnā, apmēram 15 kilometrus uz ziemeļiem no Kardžali pilsētas. Reiz tā bija sena Trāķijas pilsēta, kurā tika piekopti uguns rituāli uz lielākā kulta altāra Dienvidaustrumeiropā.
Plovdivas romiešu teātris ir pasaulē vislabāk saglabājies seno romiešu teātris, kas tika celts 5000 – 7000 cilvēku lielai auditorijai. Tomēr vēstures gaitā (bizantiešu, osmaņu, iebrukumi, Austrumu bloks) šo klasisko celtni tēlaini un burtiski apglabāja, līdz tā tika atklāta no jauna, pateicoties zemes nogruvumam 1970. gadā.
Tiltu arhitektūra
Lovečas slēgtais tilts ir gan Lovečas pilsētas simbols, gan vienīgais segtais tilts Bulgārijā. To 1876. gadā uzcēla slavenais bulgāru celtnieks un arhitekts Kolju Fičeto. Tas bija paredzēts 64 amatniecības veikaliem. Sākotnējais tilts tika iznīcināts ugunsgrēkā, bet 20. gadsimta vidū tas tika uzcelts no jauna. Tilts savieno mūsdienu pilsētas daļu ar vecpilsētu.
Kadin tilts akmens tilts atrodas Nevestino ciematā, aptuveni 100 kilometrus uz dienvidiem no Sofijas. Tas ir 100 metrus garš un tikai piecus metrus plats. Tilts ir apvīts ar leģendām, bet viens no tā noslēpumiem ir iegravēts plāksnē uz tā austrumu margām. Uzraksts vēsta, ka tas celts 1470. gadā osmaņu imperatora Mehmeta Iekarotāja valdīšanas laikā.
Velna tilts ir viens no apbrīnojamākajiem Bulgārijas arhitektūras brīnumiem. Tas šķērso Ardas upi un tā vēsturi caurvij spokaini stāsti, kuru ietekmē vietējie iedzīvotāji izvairās šķērsot šo tiltu nakts laikā. 1984. gadā tilts tika pasludināts par kultūras pieminekli. Pateicoties savam izskatam, tilts bieži tiek atspoguļots filmās.
Noslēpumainas alas
Devetaškas ala ir neparasts dabas brīnums. Tā ir dziļāka par diviem kilometriem un augstumā vietām tā sniedzas virs 100 metriem. Tās virspusē jeb "jumtā" ir vairāki lieli caurumi, ko mēdz dēvēt par acīm, ļaujot dienas gaismai apgaismot plašo interjeru. Interesantā apgaismojuma dēļ alu ir iemīļojuši foto entuziasti, īpaši, zvaigžņotās naktīs.
Dieva acis ir daļa no 262 metrus garajām Prohodna alām. Atrodas tās alu vidējā kamerā, izgaismojot iekšpusi caur diviem liela izmēra acs formai līdzīgiem caurumiem.
Velna rīkles ala ir iespaidīga ala, kas atgādina velna galvu, kuras rīklē ieplūst ūdenskritums. Tā ir otra lielākā ala valstī. Ala nolaižas taisni uz leju, nesazarojoties nevienā virzienā. Ūdens no Trigradas upes krīt no 42 metru augstuma pa alas "rīkli", padarot to par augstāko pazemes ūdenskritumu Balkānu pussalā. Ūdenskrituma apslāpētās rēkoņas dēļ alu, kurā tas iekrīt, sauc par Pērkona zāli.
Pludmales
Saulainais krasts ir plašs Bulgārijas Melnās jūras piekrastes kūrorts apmēram 35 kilometru attālumā no Burgasas un 100 kilometru attālumā no Varnas lidostas. Tas ir valsts lielākais un populārākais kūrorts, kurš piedāvā Eiropas līmeņa servisu un draudzīgu atmosfēru. Saulainais krasts ir lieliska atpūtas vieta. Šeit ir sešus kilometrus gara pludmale ar smalkām, zeltainām smiltīm, tīrs ūdens, mierīga jūra un svaigs gaiss. Šeit pieejamas dažādas aktīvās atpūtas iespējas: jahtas, vindsērfings, ūdensslēpes, ātrgaitas kuteri un planieri.
Rivjēra jeb kūrorts ar romantisko nosaukumu Zelta smiltis ir Bulgārijas slavenākais kūrorts, tas atrodas valsts ziemeļu piekrastē pie Melnās jūras, blakus nacionālajam parkam ar tādu pašu nosaukumu, 18 kilometru attālumā no Varnas. Šis reģions lepojas ar vienām no tīrākajām kvarca smiltīm visā piekrastē. Pludmale ar smalkajām, dzeltenajām smiltīm stiepjas 3,5 kilometru garumā, bet tās platums vietām sasniedz 100 metrus. Jūra ir caurspīdīga un tīra. Zelta smiltis ir atzīts par tīrāko kūrortu Bulgārijā, tam piešķirta starptautiskā "Zilā karoga" godalga par teicamo ekoloģisko tīrību.
Albena atrodas skaistā Melnās jūras lagūnā, 35 kilometru attālumā no Varnas un tas ir viens no modernākajiem kūrortiem Bulgārijā. Kūrortam ir piešķirts "Zilā karoga" sertifikāts – tā pludmale un jūras ūdens ir ļoti tīrs. Arī gaiss Albenā ir ļoti tīrs, šeit netālu atrodas unikāls liānu rajons. Tas ir rajons, kur šāda veida flora ir sastopama vistālāk uz ziemeļiem. Albenā ir visplašākās pludmales visā Bulgārijā. Tās ir jaukas zeltainu smilšu pludmales, kas stiepjas 200 - 300 metru platumā. Šāda veida pludmales nekad nebūs pārpildītas.
Pilsētu valdzinājums
Varna ir trešā lielākā Bulgārijas pilsēta, nozīmīgākā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsēta un galvenā valsts osta. Varnu dēvē par Melnās jūras karalieni, pilsēta ir valsts lielākais tūrisma, kultūras, biznesa un izglītības centrs, Bulgārijas nacionālās flotes štābs un tirdzniecības osta. Šīs lieliskās pilsētas vēsture sniedzas tālu pagātnē. Šodien Varna ir mūsdienīga pilsēta un pievilcīgs Melnās jūras kūrorts. Liela muzeju, bāru, kafejnīcu, restorānu, diskotēku, veikalu izvēle sniedz iespēju kā mazajiem, tā arī pieaugušajiem ceļotājiem, ne tikai iepazīties ar tūkstošgadīgo vareno kultūru, bet arī izklaidēties.
Ļoti interesanti ir Vēstures, Etnogrāfijas un Jūras muzejs, kā arī Jūras dārzs ar lielu akvāriju un delfināriju.
Nesebra ir izvietota uz gleznainas salas ap 120 kilometrus no Varnas. Pilsēta, kuru bieži dēvē arī par Melnās jūras pērli, cēlusies no maza zvejnieku ciemata, kurš bija pazīstams jau 7. gadsimtā, un mūsdienās ir pāraugusi lielā un skaistā pilsētā. Nesebra ir kā pilsēta-muzejs zem klajām debesīm, kuru veidojusi gandrīz trīs tūkstošgades gara dažādu tautu vēsture. Pilsētā nav daudz augstu ēku, jo turku valdīšanas laikā bulgāriem neatļāva celt mājas, kuru augstums pārsniegtu jātnieka uz zirga garumu. Neskatoties uz to, ka pilsēta vairākkārt tikusi iekarota un pārgājusi no viena valdnieka pie cita (grieķi, romieši, bizantieši, turki), tajā tik un tā ir saglabājušās senās celtnes. Šī unikālā pilsēta-muzejs ir iekļauta UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā un ir viena no astoņām tajā iekļautajām Bulgārijas pērlēm.
Balčika ir Melnās jūras piekrastes pilsēta un kūrorts Bulgārijas ziemeļaustrumos, 40 kilometru attālumā no Varnas. Pilsēta majestātiski plešas uz kalnu terasēm, kuras no Dobrudžas plato stiepjas uz leju līdz pat jūrai. Pilsēta ir dibināta 2500 gadus atpakaļ uz baltām kaļķakmens klintīm un ir viena no senākajām grieķu kolonijām Melnās jūras piekrastē. Līdz šim laikam kalnu aizās strāvo minerālūdens avoti, kuri Bulgārijā tiek uzskatīti par lielu vērtību un kopā ar rozi ir atzīti par valsts simboliem.